Ja kādu globāli ietekmīgu politiķi banāli var salīdzināt ar ziloni trauku veikalā, tad tas noteikti ir ASV prezidents Donalds Tramps. Pusotra gada laikā kopš stāšanās amatā viņš ar savu neprognozējamību tieši vai netieši ir palīdzējis sašķobīt pasaules politisko un ekonomisko kārtību, kas tika iedibināta pēc Otrā pasaules kara un ļāva ASV kļūt par superlielvaru. Tramps ir apliecinājis, ka viņam neko nenozīmē starptautiskās vienošanās un alianses, jo tās acīmredzot traucē Baltajam namam īstenot izolacionistisko America First (Amerika vispirms) politiku.
ASV līderis regulāri vārdiski uzbrūk tuvākajiem sabiedrotajiem, vienlaikus apberot ar komplimentiem naidīgu valstu vadītājus. Trampa nevēlēšanās iestāties par tādām ASV savulaik postulētām vērtībām kā cilvēktiesības, demokrātija un brīva tirdzniecība ir samazinājusi Vašingtonas uzticamību un autoritāti sabiedroto acīs, bet iepriecina nedemokrātiskus līderus visā pasaulē.
Tramps un Krievija
Trampa un Rietumu sabiedroto domstarpības ir izdevīgas vienam cilvēkam – Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Kremlis gadiem ir centies iedzīt ķīli starp rietumvalstīm, lai tās vājinātu un tādējādi palielinātu Krievijas globālo ietekmi.
Tīši vai netīši, bet Tramps kopš stāšanās amatā ir sekmējis Putina sapņa īstenošanos.
ASV prezidents neslēpj, ka vēlas veidot ciešākas attiecības ar Krieviju un Putinu, ko viņš uzskata par paraugu stipram līderim. Pirms G7 samita apmeklējuma Tramps aicināja atjaunot Krievijas dalību forumā, ko savulaik dēvēja par G8. Krieviju no tā izslēdza pirms četriem gadiem pēc tam, kad tā sev nelikumīgi pievienoja Krimu un uzšķīla karadarbību
Austrumukrainā. "Viņi izmeta Krieviju. Viņiem ir jāļauj Krievijai atgriezties, jo mums Krievija ir nepieciešama pie sarunu galda," sacīja ASV prezidents.
Vairākas Trampa administrācijas amatpersonas bija pārsteigtas par ierosinājumu, jo tas iepriekš neesot apspriests. Savukārt G7 samita rīkotājs Kanādas ārlietu dienests noliedza, ka šis jautājums būtu iekļauts sanāksmes dienaskārtībā. Vācijas kanclere Merkele norādīja, ka Krievija varēs atgriezties tikai tad, kad būs panākts acīmredzams progress konflikta noregulējumā Austrumukrainā. Savukārt ES prezidents Donalds Tusks pauda neviltotu izbrīnu par sava vārdabrāļa ierosinājumu. "Pārsteidzoši, ka noteikumos balstītu starptautisko kārtību izaicina nevis parastie aizdomās turamie, bet gan tās galvenais arhitekts un garants – ASV," paziņoja Tusks.
Tramps pēc Putina uzvaras martā notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās piezvanīja viņam, lai apsveiktu ar pārvēlēšanu uz ceturto prezidentūras termiņu. Mediji vēsta, ka Tramps to esot izdarījis par spīti tuvāko padomdevēju mēģinājumiem atturēt viņu. Tramps arī vēlas tuvākajā laikā tikties ar Putinu. Ir izskanējuši minējumi, ka tas varētu notikt jau jūlijā, kad ASV prezidents ieradīsies uz NATO samitu Briselē. "Nekas viņu neapturēs," vārdā neminēta augsta amatpersona Baltajā namā sacīja izdevumam The New Yorker. "Viņš vēlas tikties ar Putinu, tāpēc viņš dabūs tikšanos ar Putinu." Ļoti iespējams, ka Tramps un Putins varētu tikties pirms NATO samita.
Trampam nervus joprojām bojā vairākas izmeklēšanas saistībā ar Kremļa iespējamo iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās un Trampa priekšvēlēšanu kampaņas locekļu sakariem ar Krievijas valdību. Šo aizdomu dēļ Tramps ir bijis spiests ik pa brīdim pieņemt Putinam neizdevīgus lēmumus, piemēram, izraidīt vairākus desmitus krievu diplomātu pēc bijušā dubultspiega Sergeja Skripaļa indēšanas Anglijā un iekļaut sankciju sarakstā vairākus Kremlim pietuvinātus oligarhus un viņiem piederošus uzņēmumus.
Visu rakstu par visai neprognozējamo ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa praktizēto politiku lasiet žurnāla SestDiena 22. - 28. jūnija numurā! Ja ir vēlme žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
hmm
hmm
Skala