AS Neatkarīgie nacionālie mediji ir telekompānijas LNT īpašnieks. Padomes priekšsēdētājs līdz šim brīdim bija telekompānijas LNT dibinātājs Andrejs Ēķis, ziņoja LETA, atsaucoties uz Lursoft pieejamo informāciju.
Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db.lv nav izdevies iegūt. TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena savukārt portālam Diena.lv atzina, ka līdz MTG oficiālajam paziņojumam nekādu informāciju nevar paust.
LNT pārstāvis G.Traubergs atzina, ka nekādus komentārus nesniegs, vien norādīja, ka kanāls pagaidām strādās bez izmaiņām. Arī Tv5 ziņu dienesta vadītāja Milana Šverdika portālam Diena.lv atzina, ka līdz 10. janvārim neko nekomentēs, vien norādīja, ka šobrīd TV5 ziņu dienests nestrādā. Ar LNT ziņu dienesta vadītāju Inesi Kārkliņu portālam Diena.lv neizdevās sazināties, jo viņas tālrunis bija izslēgts.
Diena.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pēdējo mēnešu laikā nu jau bijušie kanāla padomes locekļi - A.Ēķis, G.Traubergs un N.Kalniņš regulāri tikušies ar A.Šķēlem tuvu stāvošām personām, lai apspriestu kanāla stratēģiskos mērķus un finanšu situāciju.
Bijušais politiķis Andris Šķēle savu saistību ar kanālu noliedz un notikušo darījumu starp MTG un LNT nekomentē.
"Paldies par uzmanību, bet neesmu eksperts televīzijas lietās. Norobežojos no Latvijas žurnālistu terminoloģiskās modes par "pastarpinātu saistību"," portālam Diena.lv atzina A.Šķēle.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2010.gada martā tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā apmierināja prokuratūras prasību apķīlāt AS Neatkarīgie nacionālie mediji padomes priekšsēdētājam un LNT dibinātājam Andrejam Ēķim netieši piederošās telekompāniju LNT un TV5 akcijas.
Diena.lv vēl nav izdevies saņemt informāciju no Rīgas apgabaltiesas, lai noskaidrotu, kurā brīdī un kādu iemeslu dēļ ir mainīts šis liegums A.Ēķim rīkoties ar akcijām.
Buceniece BNS pavēstīja, ka padome šo darījumu otrdien izvērtēs NEPLP sēdē. Viņa sacīja, ka saskaņā ar likumu par dominējošu stāvokli uzskatāma tāda situācija, ja Latvijā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 35 procentus.
Pēc Bucenieces sākotnējiem aprēķiniem, noslēdzot šādu darījumu, MTG būs dominējošais stāvoklis. Līdz ar to šī būs pirmā reize, kad tiks izmantota šī likuma norma.
NEPLP vadītāja vietniece rosinās kolēģus otrdien sēdē vērsties Konkurences padomē, lai tā noteic, vai MTG ir dominējošais stāvoklis.
Aģentūra BNS vēsta, ka Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group un LNT paziņojums par apvienošanos Konkurences padomē (KP) pagaidām nav iesniegts. KP pārstāve Inita Kabanova taču norādīja, kompānijas ir informējušas, ka to darīs. "Pagaidām vēl nav iesniegts, taču uzņēmumi ir informējuši, ka grasās iesniegt ziņojumu par apvienošanos," sacīja I.Kabanova.
BNS ziņo, ka KP lēmums par apvienošanās atļaušanu vai aizliegšanu jāpieņem, ilgākais, četru mēnešu laikā no paziņojuma par apvienošanos saņemšanas brīža.
Modern Times Group prezidents un izpilddirektors Hanss Holgers Albrechts paziņojumā presei norādīja, ka "MTG ir augoša kompānija, un mēs patstāvīgi meklējam iespējas uzlabot mūsu esošās pozīcijas tirgū un veidotu jaunas. LNT ir šāda iespēja, kas lieliski saskan ar mūsu pašreizējo darbību Latvija un visā Baltijas reģionā".
"Kanāla LNT portfolio papildina mūsu pašu piedāvājumu, kuru esam attīstījuši 14 gadu garumā, un šis darījums ļaus mums nodrošināt skatītājus ar vēl lielāku programmu daudzveidību un kvalitāti kā latviešu, tā krievu valodās. Ar viena no diviem mūsu centriem, kas tagad ir bāzēts Rīgā, starpniecību mēs esam apņēmušies turpināt investēt Latvijā un Baltijas reģionā, jo reklāmas tirgus stabilizējas un atgriežas uz izaugsmes ceļa," sacīja H.Holgers Albrechts.
Dz.Kolāts aģentūrai BNS atzina, ka viņam šāds notikumu pavērsiens rada bažas par nacionālo mediju telpu un tās nākotni, ņemot vērā, ka tik lielu tās daļu pārņem liela pārrobežu kompānija. Lai šīs bažas novērstu, darījums būs jāvērtē Konkurences padomei.
Kā ziņots, 2010.gadā telekompānija AS Latvijas Nacionālā televīzija strādāja ar 809 129 latu zaudējumiem, LNT zaudējumi 2009.gadā bija 1,12 miljoni latu.
Telekompānijas apgrozījums 2010. gadā samazinājies par 165 624 latiem un kopumā bija 7,98 miljoni latu. 2008.gadā LNT strādāja ar peļņu 154 939 latu apmērā, un tā apgrozījums bija 11 miljoni latu.
(pievienots A.Škēles komentārs - 6.-10.rindkopa)