Uzņēmēja Dienā 6. un 8. februārī

Šis ir nebijušu iespēju laiks, bet tas jāprot izmantot

"Pēdējos piecos gados notikušas milzīgas pārmaiņas, kas paver iespējas maziem Latvijas uzņēmumiem konkurēt globālajos tirgos – plašā mērogā ir pieejamas komunikāciju tehnoloģijas, turklāt samazinājušās to pielietošanas izmaksas. Tagad  uzņēmums var atrasties Bolderājā un sniegt pakalpojumus klientiem ASV," Dienai teic TechHub Riga dibinātājs un Latvijas Startup Asociācijas Startin.lv valdes loceklis Andris K. Bērziņš.

Nākotnē vārds vairs nerūpēs

Šobrīd pasaulē elektronisko identifikāciju jeb eID, kuru bieži vien papildina fiziska karte, izdod apmēram 25 valstis pasaulē. Citviet risinājumi ir dažādi, bieži vien izmantojot finanšu institūciju, piemēram, bankas konta informāciju. Pretēji Igaunijai, Latvijas iedzīvotājiem eID karte šobrīd nav obligāta prasība - iedzīvotājs var izvēlēties izmantot tikai pasi. Taču pagājušā gada novembrī valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzņemties pienākumus, lai no 2022.gada eID karti pilnā apmērā ieviestu kā obligātu dokumentu, Dienai stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu apliecinošu dokumentu departamenta Metodiskās vadības nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

Iekštīkls kā drošas informācijas avots

Intraneta jeb uzņēmuma iekštīkla pielietojums ir ļoti plašs – sākot no personāla vadības, līdz pat pārdošanas un klientu apkalpošanas funkcijām. Attīstīti un moderni iekštīkli galvenokārt ir lielos starptautiskos un valsts uzņēmumos, kā arī valsts pārvaldē. Kaut arī iekštīkla izveide ir darbietilpīga un dārga, tas paredzēts darba efektivitātes celšanai un izmaksu mazināšanai. Iekštīkls ir kā internets pasaules mērogā, tikai viena uzņēmuma ietvaros

Ar datorspēlēm pelnīt varēs

"Es biju programmētājs, kādu laiku izstrādāju tīmekļa vietnes, pārcēlos uz kriptogrāfiju un tad sāku strādāt arī ar samaksas termināļiem, bet pēc brīža sapratu, ka man patīk spēļu radīšana. Tad sāku meklēt līgumdarbus un vairāk laika veltīt spēļu izstrādāšanai. Pamata nodarbošanās man ir saistīta ar programmēšanu. Dažkārt paveicas un darba ir vairāk, bet pārējais laiks gan aiziet spēles veidošanai. Man šķiet, ka cilvēkam ir atbildība sevi uzturēt, negribu ņemt naudu no vecākiem, cenšos pelnīt, lai man pietiktu dzīvei, taču es arī gribu nodarboties ar to, kas man patīk. Pagaidām man tas izdodas," saka Latvijas Spēļu gada balvas ieguvējs, datorspēļu izstrādātājs Vladimirs Slavs. Viņš izglītību ieguvis gan Latvijas Universitātes Datorikas, gan Teoloģijas fakultātē.