Asociācija un visi Liepājas, Rīgas un Ventspils ostās strādājošie uzņēmēji atkārtoti pauž stingru nosodījumu par Krievijas Federācijas veikto uzbrukumu Ukrainai, kas ir suverēna un demokrātiska valsts. Tāpat asociācija aicina Latvijas valdību darīt visu iespējamo, lai apturēto šo nepiedodamo Krievijas vadības agresiju. Asociācija nozares vārdā arī pauž stingru atbalstu Ukrainas vēlmei iestāties Eiropas Savienībā, informēja asociācijas pārstāvji.
LSA pārstāvji norāda, ka jau patlaban tiek organizētas un regulāri notiek Satiksmes ministrijas, kā arī nozares pārstāvju – Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, Rīgas brīvostas pārvaldes, Ventspils brīvostas pārvaldes, valsts a/s Latvijas dzelzceļš, Latvijas Jūras administrācijas, stividoru, dzelzceļa pārvadātāju, kā arī Ārlietu ministrijas ekspertu tikšanās, lai saprastu dažādo notikumu attīstības gaitu un izvērtētu tālākos soļus.
Sagaida skaidru stratēģiju
Asociācijā arī atgādina, ka ostas un dzelzceļš ir valsts kritiskās infrastruktūras objekts, un tieši šajā laikā nozare ir fundamentāli svarīga, lai nodrošinātu militāro drošību, enerģētisko kravu diversifikāciju, nodrošinot kravas no Rietumiem, Latvijas eksporta līderu (kokrūpniecība un lauksaimniecība) darbības nepārtrauktību. Iestājoties šobrīd bezprecedenta apstākļiem, nozare aicina premjeru kā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes vadītāju izveidot stratēģisko krīzes vadības darba grupu tranzīta sektoram. Savukārt LSA kopā ar nozares dalībniekiem sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir gatava nodrošināt nozares funkcionēšanas nepārtrauktību un krīzes plānu operatīvu izpildi. "Bet ir nepieciešama augstākā Latvijas valdības pārraudzība un koordinācija, lai sekmētu operatīvu lēmumu pieņemšanu. LSA aicina stratēģiskās krīzes vadības darba grupā tranzīta sektoram iekļaut pārstāvjus no Satiksmes, Ārlietu, Finanšu un Aizsardzības ministrijas, kā arī Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas dzelzceļa, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Ventspils Brīvostas pārvaldes, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Finanšu nozares asociācijas un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjus," pausts LSA vēstulē premjeram.
LSA padomes priekšsēdētāja vietnieks Āris Ozoliņš pauda, ka tuvākajā laikā arī plānots lemt valdības līmenī par situācijas risinājuma variantiem. "Mūsu galvenais jautājums šobrīd ir – mēs vēlamies saprast par tālākajiem situācijas attīstības scenārijiem un valdības kopēju skatījumu. Visiem labi redzams, ka nupat situācija attīstās jau pa dienām, tostarp paplašinās sankciju apjoms pret Krieviju. Mēs viennozīmīgi atbalstām Ukrainu un atbalstām šīs sankcijas pret Krieviju – par to vispār nav nekādu jautājumu. Taču svarīgi ir saprast jaunās situācijas spēles noteikumus, valsts pozīciju, ja, piemēram, robežas (ar Krieviju un Baltkrieviju – red.) tiek pilnīgi slēgtas un līdz ar to apstājas kādu uzņēmumu, tostarp ostās strādājošo, darbs. Un šajā kontekstā būtiski atcerēties, ka ostās ir kritiskā infrastruktūra, kura jāuztur jebkurā gadījumā. Tieši tāpēc patlaban galvenais jautājums ir, kurš un ar kādiem nosacījumiem uzņemas to nodrošināt," akcentēja Ozoliņš.
Pēc viņa paustā, uzņēmējiem jaunajos apstākļos ir izšķiroši svarīgi saprast tālākos potenciālos scenārijus, lai varētu plānot iespējamās izmaiņas investīciju kontekstā. "Jau šobrīd daudzi investīciju plāni ir apstājušies, jo aizvien nav sakārtots jautājums par apbūves tiesībām ostās. Taču Ukrainā notiekošā kara kontekstā investīciju plānošanas jautājums kļūst vēl aktuālāks. Vienlaikus mēs vēlētos sagaidīt, ka valsts un arī ostu pārvaldes paustu diezgan skaidru un nepārprotamu viedokli. Proti – gadījumā, ja šīs krīzes un kravu plūsmas iespējamās apstāšanās dēļ vairāki termināļi ostās būs spiesti pārtraukt savu darbību, gan valsts, gan ostu pārvaldes šo situāciju uzskatītu par force majeure stāvokli. Tas ir ļoti būtiski, jo nedrīkstētu būt situācija, ka faktiski ne savas vainas dēļ ar šiem uzņēmumiem tiktu lauzti līgumi, tie būtībā zaudētu ieguldītās investīcijas, lai pēc situācijas normalizēšanās uzņēmumi varētu turpināt biznesu. Šo jautājumu ir būtiski izrunāt un viest skaidrību, jo atbilstoši uzņēmēju līgumiem ar ostu pārvaldēm situācijā, ja terminālī kravas netiek pārkrautas, pastāv teorētiska iespēja, ka līgums tiek lauzts," skaidro LSA pārstāvis.
Svarīgi saprast nianses
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš savukārt saistībā ar starptautisko sankciju piemērošanu Krievijai vērš uzmanību uz to, ka šobrīd publiskajā telpā ir neprecīza izpratne par sankciju piemērošanas būtību un konkrētiem sankcionētajiem subjektiem. "Protams, skatoties no sabiedrības viedokļa, viss, kas ir saistīts ar Krieviju, ir sankcionēts. Tomēr realitātē par pamatu jāņem juridiskais ietvars, proti, sankcionēts ir tas, kas ir iekļauts konkrētos sankciju sarakstos, un uzņēmumiem, tostarp ostām, ir strikti šie lēmumi jāievēro. Turklāt jāņem vērā būtiska nianse – kravām, ko Latvijā ieved pār Latvijas un Krievijas vai Latvijas un Baltkrievijas robežu, ne visos gadījumos ir Krievijas izcelsme, tās var tikt un arī tiek transportētas uz vai no Uzbekijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas vai citām Vidusāzijas valstīm. Lielāka vai mazāka, bet šādu kravu plūsma aizvien ir. Vēl cita situācija ir jau komersantu individuālajā attieksmē un izvēlē – vai konkrētie uzņēmēji, piemēram, vispār turpina sadarbību ar jebkādiem Krievijā strādājošajiem sadarbības partneriem – tā šajā situācijā ir jau katra uzņēmēja paša izvēle. Respektīvi, šobrīd ir ļoti daudz dažādu jautājumu, uz kuriem pagaidām nav iespējams saņemt skaidras, nepārprotamas atbildes," akcentē Zeltiņš.
Tādēļ arī viņš atbalsta aicinājumu izveidot stratēģisku darba grupu, kura koordinētu visas iesaistītās puses un procesus, kas saistīti ar sankciju nodrošināšanu, tostarp īpaši tajā iekļaujoties arī ministriju atbildīgajiem ekspertiem. "Nenoliedzami šīs sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir pareizas, taču mēs nevaram noliegt, ka šī situācija ir radījusi zināmu haosu. Un ir diezgan ticami, ka ģeopolitiskie notikumi reģionā un pasaulē kopumā neatrisināsies ne rīt, ne parīt, ne arī nākamajā mēnesī. Līdz ar to, rēķinoties, ka jaunie apstākļi varētu būt samērā ilglaicīgi, būtu tikai pareizi visu precīzi izprast un sakārtot tā, lai ikvienai iesaistītajai pusei ir saprotami nosacījumi un rīcības scenāriji. Protams, juridiski katrs komersants – banka, stividors, osta – pats ir atbildīgs par to, lai savā darbībā precīzi izpildītu sankciju prasības un neveiktu darījumus ar sankcionētiem subjektiem. Tomēr arī valstij ir jāapzinās, ka sankcijas efektīvi strādās tikai tad, kad tās būs precīzi saprotamas, izpildāmas un kontrolējamas. No vienas puses sankciju pasludināšana ir deklaratīva frāze, taču tā vienlaikus prasa ļoti lielus resursus ikvienam uzņēmumam un sabiedrības loceklim, lai spētu izsekot sankcionēto personu kopējam sarakstam, kas nemitīgi tiek papildināts gan Eiropas Savienības, gan ASV līmenī," akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks, piebilstot, ka nebūtu pareizi tā vienkārši sagaidīt, ka visi uzņēmumi neatkarīgi no to cilvēkresursu kapacitātes spēs precīzi un vienlīdz kvalitatīvi izsekot līdzi visiem sankciju līkločiem.
"Tādēļ visas valsts interesēs būtu veidot vienotu informāciju koordinējošu struktūru, kas nepieciešamības gadījumā nodrošinātu uzņēmējiem piekļuvi papildu informācijai, kā arī varētu konsultēt uzņēmumus par neskaidrībām sankciju piemērošanā," uzsver Zeltiņš.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks akcentē vēl vienu būtisku aspektu – valsts līmenī būs jāatrisina viena potenciāla problēmsituācija ar ostās strādājošajiem termināļiem, kuri līdz ar sankciju noteikšanu pret Krieviju un virkni tās uzņēmumu ir nokļuvuši situācijā, kad, piemēram, bīstamo vielu kravas īpašnieks ir sankcionēts, taču krava tajā brīdī atradusies transportēšanas procesā un faktiski ir iestrēgusi ostā. Būtībā šobrīd darījums ir apturēts un vairs nedrīkst tikt turpināts, lai nepārkāptu sankcijas. "Mēs nedrīkstam aizmirst, ka dzelzceļš un ostas ir kritiskās infrastruktūras objekti. Tādēļ arī šeit ir jāpiemēro sistemātiska pieeja, jo nevar būt tā, ka vispirms izslēdzam elektrību un pēc tam skatāmies, vai un kur kāda krava sāk, piemēram, kūpēt," pauž Zeltiņš.
Runājot vispār par tranzītu, tostarp dzelzceļu, viņš aicina atcerēties, ka dzelzceļu Latvijā savulaik radīja, lai vestu kravas uz un no Latvijas, tostarp mūsu ostām. Un faktiski dzelzceļa pamata mērķis nebija un īsti nekad arī nav bijis pārvadāt kravas starp Latviju un Igauniju vai Lietuvu. Garākā sauszemes robeža Latvijai ir ar Baltkrieviju un Krieviju, un, ja tiktu realizēts dzīvē šobrīd apspriestais – pilnībā slēgt robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, tad vilcienu un autosatiksmes (tostarp kravu pārvadājumu ziņā) kustība tiešā veidā Latvijai būs iespējama tikai ar Lietuvu un Igauniju, savukārt šie virzieni ir maz saistīti ar jūras pārvadājumiem un maz ticams, ka nākotnē par tādiem kļūs.
"Osta pēc būtības ir pārkraušanas punkts, taču skaidrs, ka pamatā kravas nerodas tieši ostā – tās atved no citurienes. Tādēļ ir svarīgi veidot vienotu nozares un valsts tautsaimniecības pārstāvju krīzes vadības grupu, lai precīzi un kvalitatīvi spētu pārvarēt pašreizējo situāciju un definētu valsts politiku un veicamos soļus jaunajā realitātē," uzskata Zeltiņš.