Turklāt vairāki pētījumi apliecina – iepretim patiesām ziņām viltus paziņojumu izplatība un patēriņš mēdz būt apjomīgāki. Tā, piemēram, sociālā tīkla Meta (kas plaši pazīstams ar zīmolu Facebook.com) veiktā analīze rāda, ka jau 2016. gadā ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas izskaņā TOP 20 viltus ziņas bija lasītākas un sasniedza ievērojami lielāku auditoriju par TOP 20 lielāko uzticamo ziņu kanālu radītajām ziņām.
Viltus ziņu bīstamo pievilcību apliecina arī fakts, ka ar tām dalās un un tās atzīmē ar "patīk" pat par 70% biežāk nekā patiesos faktos balstītas ziņas.
Problēma, kas dod viltus ziņu autoriem iespēju atrast auditorijas vājos punktus, ir nepietiekama sabiedrības medijpratība. Paralēli stratēģiski nozīmīgām prasmēm kritiskajā domāšanā, ģeopolitikas izpratnē un hibrīdkara atpazīšanā ir nepieciešams uzlabot nāciju medijpratību – valstīm ir metodiski jāīsteno plašas skaidrojošas kampaņas par viltus ziņu atpazīšanas metodēm. Lokālā līmenī mediju uzraugošās institūcijas var aizliegt mediju izplatīšanu, bet XXI gadsimtā pieeju alternatīviem informācijas avotiem pilnībā bloķēt nav iespējams, tāpēc paralēli viltus satura bloķēšanai un post factum realizētai "viltus ziņas ir lipīgas" kampaņai sistemātiski un ilgtermiņā jāīsteno valstiski medijpratības veicināšanas pasākumi.
Konkrēti Latvijā ir vairāk jādomā par alternatīvas informācijas telpas veidošanu un stiprināšanu krieviski runājošajai auditorijai. Sabiedrībai un kopumā valstij jāuzņemas atbildība par līdzcilvēkiem, kuri kļuvuši par viltus ziņu upuriem. Šiem cilvēkiem ticība viltus ziņu avotu objektivitātei gadu gaitā ir tik spēcīgi nostiprinājusies, ka vienkārša viltus ziņu neitralizējošu pierādījumu izklāstīšana neizmainīs šo cilvēku uzskatus. Tā vietā nereti novērojama vēl lielāka viedokļu polarizācija, pat iluzoru korelāciju radīšana, un ar to palīdzību upuri sevi pasargā no pašu uzkonstruētās vērtību sistēmas sabrukuma.
Ir būtiski nošķirt Kremļa propagandas ruporus no neatkarīgiem un profesionāliem medijiem krievu valodā, kuriem atbalsts valstiskā, sabiedrības un reklāmdevēju līmenī šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad iepriekš. Latvijā jāstiprina uzticami krievvalodīgie mediji. Satura radīšana svešvalodās (to vidū imigrantu un bēgļu valodās) valstiskā līmenī nav bezprecedenta prakse. Arī Eiropas Savienība 2021. gada pavasarī izsludināja līdzīgas programmas, kuru vienojošais nosaukums ir NewsSpectrum Fellowships, bet mērķis ir stiprināt sadarbību starp medijiem dažādās valodās.