Augusta beigās bezdarba līmenis Latvijā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, bija 8,2%, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem – 8,6%. Septembra beigās, pēc NVA datiem, bezdarba līmenis Latvijā bija pat nedaudz zemāks – 7,7%. Nenoliedzami bezdarba līmenis, salīdzinot ar laika periodu pirms Covid-19 pandēmijas, ir pieaudzis, un te jāatgādina, ka pagājušā gada beigās bezdarba līmenis Latvijā bija nedaudz augstāks par 6%, tomēr, kā pierāda statistikas dati, bezdarba līmeņa kāpums nav satraucoši straujš.
Uz šī visumā iepriecinošā fona tomēr ir nozares, piemēram, tūrisms, kurās bezdarbs ir kļuvis par nopietnu draudu un arī nākotnes prognozes ir neskaidras.
Tūrisma industrija upura lomā
Covid-19 krīze līdz šim dažādas tautsaimniecības nozares ir ietekmējusi ļoti atšķirīgi – dažās pandēmija radījusi vien niecīgas izmaiņas, bet citas kopš marta ir cietušas ļoti smagi. Gan mūsu valstī, gan citur pasaulē par lielāko cietēju pēdējo septiņu mēnešu laikā uzskata tūrisma un viesmīlības industriju. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) septembrī izplatītajā paziņojumā norādīja, ka "tūrisma operatoriem, kuru darbības apjoms arī pēdējo divu mēnešu laikā ir turpinājis samazināties vairāk nekā 95% apmērā, ir uzlikts par pienākumu iznest Covid-19 ierobežošanas smagumu".
"Augusta beigās, salīdzinot ar februāra beigām, tātad pirms Covid-19 izplatības apdraudējuma, to reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuru pēdējā nodarbošanās bija tūrisma un viesmīlības nozares profesijās, divkāršojies. No 1715 marta sākumā tas palielinājies līdz 3722 augusta beigās, respektīvi, pieaudzis par 117%," krīzes ietekmi raksturo NVA.
Tūrisma industrijas situāciju sarežģī arī neskaidrās nākotnes prognozes, jo ekspertu viedokļi par to, kad varētu atjaunoties starptautiska mēroga ceļojumi – sākot no komandējumiem un citiem darījumu tūrisma pasākumiem līdz brīvdienu braucieniem –, ir ļoti atšķirīgi. Turklāt arī prognozes par to, kāda būs Covid-19 pandēmijas turpmākā ietekme ne tikai uz tūrisma nozari, bet arī uz ekonomiku kopumā, ir ļoti dažādas.
Raksturojot vispārējos Covid-19 krīzes attīstības scenārijus, bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir atzinis: "Kopš marta ir tērēts daudz laika, strīdoties, kura burta formai šīs recesijas gaita atbildīs – V, U vai L. Šobrīd populāra kļūst ideja par K veida recesiju, kurā daļa sabiedrības strauji atgūst zaudēto, bet citi ilgstoši paliek bez darba, un viņu finansiālā situācija turpina pasliktināties. Mūsu valstī ir vērojami K veida recesijas elementi, taču varbūt izrādīsies, ka krīzes gaitu Latvijā raksturo Nike logo forma – straujam kritumam seko pakāpenisks, taču noturīgs kāpums. Taču iespējams, ka pēc dažiem gadiem redzēsim, ka notikusi J veida recesija, t. i., kritumam sekojis spēcīgs ekonomikas izrāviens."
Lai gan ir skaidrs, ka nedzīvosim mūžīgā Covid-19 pandēmijas izraisītā krīzē un ka tūrisma nozare atkal atjaunosies, "šobrīd ir pāragri spriest par to, kad un kāda būs tās renesanse", atzīst arī augstākā līmeņa personāla atlases tīkla Amrop konsultante, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ilona Baumane-Vītoliņa.
Biznesa augstskolas Turība studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs intervijā Dienai nesen uzsvēra, ka "tūrismā galvenais ir nozares profesionāļu zināšanas". Līdz ar to ir saprotams, ka ikviens ilgtermiņā domājošs tūrisma nozares uzņēmējs cenšas saglabāt sava uzņēmuma kolektīva profesionālo kodolu, respektīvi, paturēt darbā tos darbiniekus, kuri gadu gaitā apliecinājuši sevi kā augstas raudzes tūrisma profesionāļus, jo, kā jau ikvienā jomā, arī tūrismā profesionālā pieredze ir iegūstama vien ar laiku un darbu. Ja šobrīd krīzes ietekmē tiks atlaisti profesionāli darbinieki, pēc krīzes atrast līdzvērtīgus speciālistus var būt grūti. Taču nenoliedzami apdraudētas ir ne tikai darbinieku darba vietas, bet arī tūrisma uzņēmumu pastāvēšana.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!