Laikraksta Diena trešdienas, 1. novembra, numurā lasāms valsts budžeta izpildes izvērtējums par to, kā šogad īstenojās izdevumi atlīdzībām. Šajā rakstā atlīdzību tēma tiek turpināta.
Algām – 72,6% no izdevumiem
Jāatgādina, ka atlīdzība nav tas pats, kas darba alga. Terminā "atlīdzība" ir iekļauti dažādi, ar darbiniekiem saistīti izdevumi: mēnešalga, piemaksas, prēmijas, naudas balvas, samaksa par virsstundu darbu un darbu svētku dienās, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kā neaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un vēl citi izdevumi.
Tomēr kopumā atlīdzības lielāko daļu veido darbinieku ikmēneša ienākumi. Valsts pamatbudžetā 2023. gada pirmajā pusgadā no visiem izdevumiem atlīdzībām darba algas veidoja 72,6%. Izdevumi atlīdzībām valsts pamatbudžetā šā gada pirmajā pusgadā bija par 11,3% lielāki nekā 2022. gada pirmajā pusgadā, taču kāpums bija mazāks par patēriņa cenu pieaugumu (plus 15,5%, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem).
Atalgojuma pieaugumu var ietekmēt dažādi procesi. Var būt palielinājušās darba algas, vai arī var būt pieaudzis darbinieku skaits. Tomēr, visticamāk, atlīdzību izmaiņas liecina par algas kāpumu, īpaši tāpēc, ka no 2023. gada 1. janvāra par 120 eiro (no 500 eiro līdz 620 eiro) Latvijā palielinājās minimālā alga, un daudzas amata likmes ir pasaistītas minimālās algas lielumam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!