Latvijā saskaņā ar likumu par azartspēlēm uzskata spēļu automātus, ruleti, kāršu un kauliņu spēles, derības, totalizatoru (likmju likšana uz dažādiem, galvenokārt sporta, pasākumiem), bingo un pat pa telefonu organizētas veiksmes spēles. Tomēr, lai jebkas no iepriekšminētā būtu azartspēle, nepieciešami vēl divi kritēriji – jābūt dalības maksai un iespējai iegūt laimestu. Tātad pat ''ēzeļu'' (kāršu spēles) turnīru ar draugiem var uzskatīt par azartspēli, ja ir noteikta dalības maksa, kuras summu plānots saņemt uzvarētājam. Savukārt pokers bez dalības maksas neskaitīsies azartspēle.
Cita starpā izlozes un loterijas par azartspēlēm Latvijā neuzskata, taču noteikumus par tām un to rīkošanas kārtību nosaka likums.
Šis pats likums paredz, ka Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder valstij: tikai valsts kapitālsabiedrība Latvijas Loto ir tiesīga rīkot izlozes un loterijas, kurās par dalības maksu iespējams laimēt naudu. Līdz ar to individuālie uzņēmēji var rīkot tikai izlozes, kurās par piedalīšanos netiek maksāts tieši, bet pastarpināti – iegādājoties preci vai pakalpojumu. Jārēķinās gan, ka no visu balvu vērtības šādās izlozēs tāpat jāmaksā valsts nodeva, un tā ir 25% apmērā. Noteikums neattiecas uz izlozēm, kur nekas nav jāpērk: šādas izlozes ne ar vienu nav pat jāsaskaņo, līdz ar to tādas neviens neuzrauga un arī neatskaitās par uzvarētājiem.
Azartspēļu varā
Pasaulē azartspēļu industrijas vērtību lēš aptuveni 400 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni 40 Latvijas šīgada budžetu. Turklāt industrija izplešas aptuveni ar 7% izaugsmi gadā (salīdzinājumam: aviācijas industriju, kas attīstās aptuveni par 4–5% gadā, jau dēvē par strauji augošu).
Azartspēļu izplatības apjomu var novērtēt dažādi – gan pēc spēlētāju skaita kopumā un pēc vidējā spēlētāju skaita procentuāli, gan pēc vidēji iztērētās naudas un vidējā zaudētā apjoma. Spēlētāju skaita ziņā, pēc globālajiem datiem, pirmajā vietā ir Indija, kur patlaban notiek straujš tehnoloģiju uzplaukums. Arvien biežāk indiešiem pieejamas viedierīces ar internetu, un tas jauniešos rada pastiprinātu interesi arī par azartspēlēm – neraugoties uz to, ka tās, izņemot loterijas un totalizatoru (tikai uz zirgu skriešanas sacensībām), Indijā ir aizliegtas. Tas gan netraucē azartspēlēm, īpaši interneta pokeram, norisināties nelegāli, un visa šī ''rūpala'' apmērs gadā tiek rēķināts ap 116 miljardiem eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 20. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!