No 29 valstīm
Šā gada 9. un 10. maijā Rīgā notika Attīstības finanšu institūcijas Altum organizēta Eiropas garantiju institūtu asociācijas (European Association of Guarantee Institutions, AECM) pavasara sesija, veltīta tādiem jautājumiem kā finanšu pakalpojumu digitalizācija un kredītu garantiju attīstības iespējas. Galvenais sesijas notikums bija augsta līmeņa ekspertu diskusija Digitalizācija un garantiju aktivitāte, kurā piedalījās vairāk par 50 finanšu ekspertiem no vairāk nekā 20 valstīm, tostarp AECM prezidents Bernards Zagmeisters, AECM sekretariāta vadītāja Katrīna Šturma un Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Kā Dienai norādīja Zagmeisters, AECM ir nevalstiska organizācija, kas pārstāv Eiropas garantiju industriju. 1992. gadā dibinātā asociācija šobrīd apvieno 48 organizācijas no 29 Eiropas valstīm – gan privātus, gan pilnībā vai daļēji valsts finansētus uzņēmumus, un Latvijas pārstāve AECM ir Altum. Galvenais asociācijas mērķis ir virzīt un attīstīt kredītu garantiju instrumentu, bet galvenā mērķauditorija – Eiropas valstu mazie un vidējiem uzņēmumi, ar kuriem tiek dalīti projektu riski. "Atsevišķās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs asociācijas biedri strādā arī lielajām kompānijām, tomēr galvenokārt fokusējamies tieši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," skaidro Zagmeisters. Kopējais AECM biedru nodrošināto garantiju apjoms šobrīd tuvojas 130 miljardiem eiro, un visas Eiropas mērogā ik gadu tiek piešķirtas garantijas 70–75 miljardu eiro apmērā. Savukārt asociācijas dalīborganizāciju klientu skaits ir sasniedzis 3,3 miljonus uzņēmumu.
Kopumā garantijas, it īpaši kredītu garantijas, ir pats populārākais no tā dēvētajiem netiešajiem finanšu instrumentiem, un Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, tiek izmantotas, lai nodrošinātu finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā nav pieejami kredītiestāžu līdzekļi, jo bankas nevēlas uzņemties visus riskus, arī tāpēc, ka uzskata daudzus projektus par pārāk riskantiem, raugoties tieši no kredītiestāžu viedokļa. Garantiju programmu ietvaros, protams, ja iecere atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, ir iespējams saņemt līdz 80% no finansējuma pamatsummas. Atbilstīgi AECM datiem Eiropas garantiju institūcijas apstiprinātajos projektos nodrošina vidēji 70% finansējuma, banku daļa ir 30%. Programmu īstenošanai savukārt tiek izmantots gan nacionālais, gan ES fondu finansējums.
Digitalizācija par nozares prioritāti savukārt kļuvusi uzreiz divu iemeslu dēļ – no vienas puses, digitālo risinājumu ieviešana un izmantošana ir veids, kā padarīt garantiju programmas pieejamākas un ērtākas, no otras – viena no programmām paredz kredītu garantiju piešķiršanu inovatīviem maziem, vidējiem un vidēji lieliem (līdz 499 strādājošajiem) uzņēmumiem InnovFin Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda ietvaros. Zagmeisters piebilst, ka inovāciju ieviešana bieži ir saistīta ar paaugstinātiem finanšu riskiem un attiecīgi tā ir darbības joma, kur nepieciešami garantiju mehānismi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!