Maciņi aizvien vēl plāni
Vērtējot to, kā Latvijas darba tirgus sadalās atbilstoši iedzīvotāju ienākumiem, ir labas un ne tik labas ziņas. Negatīvā ziņa ir tā, ka mūsu valstī vēl aizvien ir ļoti augsts zemu atalgoto strādājošo īpatsvars, kas zināmā mērā arī var liecināt par strukturālām problēmām ekonomikā, proti, uzņēmējdarbībai trūkst jau pieminētās augstas pievienotās vērtības kapacitātes. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā darba tirgus izpēte liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī 27,7% strādājošo atalgojums neto jeb pēc nodokļu nomaksas pamatdarbā bija līdz 450 eiro. Savukārt labā ziņa ir tā, ka šis īpatsvars turpina samazināties. Salīdzinājumam – pērn šajā pašā laikā šādu strādājošo īpatsvars bija 30,6%.
Tātad, raksturojot kopējo tendenci, iedzīvotāju ienākumu līmenis pieaug, taču zemo ienākumu bedre, no kuras jāizrāpjas, ir visai dziļa. Par to, ka mūsu valstij strādājošo labklājības līmeņa celšanā vēl ir kur tiekties, bet tendence ir pozitīva, liecina arī visjaunākie CSP dati par vidējo atalgojumu un tā dēvēto mediānas atalgojumu valstī. Saskaņā ar šiem datiem šā gada otrajā ceturksnī darba samaksas neto mediāna valstī sasniedza 619 eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn, un labi ir tas, ka šis skaitlis par 5–6% apsteidz vidējo inflāciju valstī. Tādējādi, lai arī daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem rocība nav liela, tā tomēr pamazām pieaug. Laba ziņa ir arī tā, ka darba samaksas līmenis vairāk aug tieši zemāk atalgoto strādājošo segmentā. Par to liecina fakts, ka vidējā neto darba samaksa valstī šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ir cēlusies par 7,5% līdz 799 eiro.
Tikmēr bruto darba samaksa gada laikā augusi par 7,8% līdz 1083 eiro mēnesī par pilnas slodzes darbu. Lai arī pieauguma skaitļi izskatās lieli, tomēr uz Baltijas valstu kopējā fona Latvija nemaz neizskatās pārāk spoži. Salīdzinājumam: Igaunijā vidējā bruto alga atskaites periodā ir bijusi 1419 eiro, Lietuvā – 1289 eiro. Tiesa, Lietuvas gadījumā noteikti jāņem vērā pārmaiņas nodokļu sistēmā, kas darba devēja nodokļus ir padarījušas par darba ņēmēju nodokļiem, un, lai strādājošajiem kompensētu minētās izmaiņas, viņu bruto ienākumi tika indeksēti ar koeficientu 1,289. Tādējādi, ja darbiniekiem maksātu pēc vecās sistēmas, vidējā bruto alga Lietuvā mēnesī patlaban sasniegtu 1000 eiro līmeni.
Sektoru tendences
CSP dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā par 17 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju un bija 1097 eiro (privātajā sektorā – 1079 eiro), taču gada pieauguma temps straujāks bijis privātajā sektorā – 8,9% (sabiedriskajā sektorā – 6%).
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 2. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
TTT
es
veicina zemu algu ekonomiku