Līdz modulāro reaktoru attīstībai pasaulē ir vēl tāls ceļš ejams, un patlaban Latvijā, uzsākot diskusijas, esam vien agrīnā plānošanas stadijā.
Ja Latvijā tiks atbalstīts kodolenerģētikas virziens, jārēķinās, ka tā attīstības procesi notiek lēni, tāpēc tiem jāgatavojas laikus. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir sagatavojusi ziņojuma projektu par kodolenerģijas ražošanas attīstības iespējām Latvijā, kā arī ir plānota padziļināta izpēte.
Paralēli arī Igaunijas parlamentā norit diskusijas par kodolenerģijas attīstības iespējām. Igaunijas Rīgikogu tuvāko piecu gadu laikā plāno sagatavot Kodolenerģijas likumu (ja būs atbalsts parlamentā), kā arī vērtēs tirgus attīstību un to, kādas ir faktiskās mazo modulāro reaktoru (MMR) izmaksas. Igaunijā pie šī jautājuma strādā jau ilgāku laiku, atvēlot tam gan cilvēkresursus, gan finansējumu atsevišķiem pētījumiem, norāda KEM. Piemēram, 2024. gadā ir atvēlēti gandrīz 600 tūkstoši eiro. Rīgikogu aprīļa vidū sāka diskusijas par kodolenerģētikas attīstību Igaunijā, un ir sagaidāms, ka lēmumu parlaments varētu pieņemt šogad pirms Jāņiem.
No Baltijas valstīm Igaunija ar atomenerģijas attīstību ir tikusi vistālāk, savukārt dienvidu pusē tā ir Polija. AS Latvenergo regulācijas lietu vadītājs un AS Sadales tīkls padomes loceklis Kristaps Ločmelis norāda, ka mūsu reģionā ir divas valstis, kas ļoti nopietni izskata iespēju attīstīt atomenerģiju – Igaunija un Polija. Tas ir loģiski, jo vēsturiski abās šajās valstīs enerģētika ir būvēta uz "visnetīrākajiem" resursiem: Igaunijā tas ir degslāneklis, Polijā – ogles. Šie resursi ir ar kaut ko jāaizstāj, ja dabasgāze kā variants netiek izskatīta. Paliek atomenerģija.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00