Šis gads Latvijas ekonomikai bija kārtējais muļļāšanās laiks, kurā nav noticis nekas ārkārtīgi slikts, bet nav bijis arī nekāda ilgi gaidītā izrāviena. Valdības rīcībā nekas neliecināja, ka kaut kas tiktu darīts, lai samazinātu Latvijas ekonomisko atpalicību no Lietuvas un Igaunijas vai lai pietuvotos iepriekšējā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) uzstādījumam par viedo industrializāciju.
Diemžēl arī nākamā gada budžeta kontekstā ekonomisti, piemēram, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, uzskata, ka 2024. gada budžets būs drošības un stabilitātes budžets, bet nekādā ziņā ne izaugsmes budžets. Lai gan daudz tiek runāts par gudro izaugsmi un inovāciju nepieciešamību, tomēr arī nākamā gada budžetā izdevumi pētniecībai un attīstībai būs nevis starptautisko organizāciju rekomendētais 1%, bet tikai 0,27%. Jāpiebilst, ka Igaunija šim mērķim ir spējusi novirzīt 1%.
Neveiksmes un sasniegumi
Ja runā par neizdarīto, arī šogad Latvijā ēnu ekonomika bijusi apmēram ceturtā daļa no iekšzemes kopprodukta, un jāatzīst, ka atbildīgajām institūcijām jau desmitgadēm neveicas ar tās būtisku samazināšanu.
Eiropas Savienības (ES) fondu programmā Izaugsme un nodarbinātība, kurai it kā būtu jābūt vitāli svarīgai Latvijas tautsaimniecībai un uzņēmējiem, nav
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00