Nesen piedzīvotā augstā inflācija un joprojām nestabilā ģeopolitiskā situācija, kas arī turpmāk var ietekmēt energoresursu cenas, daudziem liek rūpīgi izvērtēt dažādus tēriņus. Turklāt pēc Covid-19 pandēmijas beigām daudzi atkal pievērsušies pakalpojumu, nevis preču iegādei, respektīvi, tērē naudu, piemēram, ceļojumiem, nevis mēbelēm. Tā dēļ mazumtirdzniecība nevar lepoties ar apgrozījuma kāpumu, tomēr arī žēloties par dziļu krīzi šajā nozarē nav pamata.
Noskaņojums – mēreni optimistisks
Oktobrī 22% mazumtirgotāju norādīja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un šādas atbildes īpatsvars, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis par diviem procentpunktiem, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Joprojām turpina pieaugt to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Šis rādītājs oktobrī sasniedzis jaunu maksimālo vērtību (55%) kopš 2017. gada janvāra, un jau trīs mēnešus pēc kārtas vairāk nekā puse mazumtirgotāju tieši konkurenci akcentē kā biznesu ierobežojošu faktoru. 29% mazumtirgotāju kā saimniecisko darbību ierobežojošu faktoru norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, bet 21% – darbaspēka trūkumu, 10% mazumtirgotāju akcentējuši finansiālas grūtības, un tas ir kāpums par diviem procentpunktiem, salīdzinot ar septembri, skaidro CSP.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!