Arī nacionālā līmenī ir atlicis maz laika, lai izstrādātu atbilstošu normatīvo regulējumu. Visticamāk, direktīva nesīs izmaiņas un papildinājumus Darba likumā un saistītajos normatīvajos aktos. Tā attieksies gan uz privātā sektora uzņēmumiem, gan uz publiskā sektora iestādēm, tāpēc darba devējiem jau patlaban nepieciešams pārskatīt un sakārtot atalgojuma sistēmas. Lai ieviestu nepieciešamās izmaiņas un izvērtētu, vai tās patiešām darbojas, būs vajadzīgs vismaz gads.
Pirmie, kuriem jāfokusējas uz direktīvas nosacījumu ieviešanu, ir darba devēji ar 250 un vairāk darbiniekiem, jo tieši viņiem pirmajiem būs jāpublisko dati par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību (no 2027. gada) un tas jādara katru gadu. Arī uzņēmumiem ar 150 līdz 249 darbiniekiem 2027. gads būs pirmais atskaites gads, bet šiem uzņēmumiem pēc tam jāatskaitās reizi trijos gados. Mazākie uzņēmumi ar 100 līdz 149 darbiniekiem pirmo atskaiti sniegs 2031. gadā un pēc tam darīs to reizi trijos gados. Par uzņēmumiem, kuros ir mazāk par simt darbiniekiem, dalībvalstīm ir lielāka brīvība lemt, kādus nosacījumus attiecināt, bet vienlaikus direktīva nosaka, ka šos uzņēmumus no fokusa izslēgt nevajag. Latvijā darba devēji ar 50 līdz 100 darbiniekiem ir vidēja mēroga uzņēmumi, tāpēc nav iemesla tos atstāt ārpus direktīvas tvēruma.
Ko īsti paredz direktīva? Pirmkārt, caurspīdīgumu, jo ikvienam darbiniekam būs tiesības zināt, kā veidojas viņa alga. Otrkārt, sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības novēršanu.
Pievēršoties atalgojuma caurspīdīgumam, jāpiezīmē, ka tas skars ne tikai darbiniekus, bet arī kandidātus, kuri piesakās vakancēm. Nereti darba devējs darba intervijās jautā: "Cik jūs gribētu saņemt?" vai "Kāda summa jums būtu interesanta, lai strādātu pie mums?" Turpmāk darba devējam sludinājumā, pirms intervijas vai citā formā būs skaidri jāpasaka, kāds ir atalgojums vai atalgojuma diapazons konkrētajā amatā. Darba devējs vairs nevarēs jautāt potenciālā darbinieka atalgojuma vēsturi, bet būs proaktīvi jāinformē, kāds ir iespējamais atalgojuma līmenis.
Jau patlaban Darba likums nosaka, ka atalgojums ir jānorāda darba sludinājumā, bet realitātē redzam, ka sludinājumos mēdz parādīties ļoti plaši diapazoni, kas, visticamāk, ietver ne tikai konkrētā amata atalgojumu, bet gan atalgojuma izvērsumu uzņēmumā.