Diskusijās par nākamā gada valsts budžetu iezīmējas problēma, ka 2024. gadā aptuveni divdesmit pašvaldībām pietrūks līdzekļu uzticēto funkciju un pamatvajadzību finansēšanai.
Finanšu politikas īstenošana
Atgādināsim, ka valdības kopējā finanšu politika tiek īstenota ar valsts pamatbudžeta palīdzību. Latvijas valsts pamatbudžeta noteicošo daļu veido ar uzņēmējdarbību saistītie nodokļi, muitas maksājumi, Eiropas Savienības fondu maksājumi, lielākā daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ienākumi no akcīzes nodokļa (alkoholiskie dzērieni, nikotīnu saturošie produkti, degviela u. c.), kā arī pievienotās vērtības nodoklī iekasētā nauda.
Savukārt speciālā budžeta ienākumus veido ar valsts un pašvaldību pamatbudžetu nesaistīti, "iezīmēti" ieņēmumi, galvenokārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šie līdzekļi ir izlietojami tikai saistībā ar pensijām, pabalstiem un citiem līdzīgiem maksājumiem. Vēl valstiska mēroga finanšu politikas īstenošanas instrumenti ir pašvaldību budžeti, kas kopā ar valsts pamatbudžetu veido valsts konsolidēto budžetu.
Svarīgi ir ienākumi no nodokļiem
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!