Nozares uzņēmēji neizprot šo PTAC rīcību, kura tiek argumentēta ar mērķi aizstāvēt patērētājus un pasargāt viņus no neapdomīgas aizņemšanās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena. Statistikas dati rāda – situācija distances kredītu tirgū ievērojami uzlabojusies – gan maksāšanas disciplīnas ziņā, gan arī kredītdevēju darbības politikā, proti, klienti naudu aizņemas aizvien pārdomātāk, un arī kredītu atmaksas kopējā disciplīna uzrāda pozitīvus rezultātus, savukārt kreditētāju dati liecina, ka atteikto jauno aizdevumu apjoms pieaudzis – tātad kreditētāji paši daudz rūpīgāk vērtē potenciālos klientus un neizsniedz aizdevumu cilvēkam, kura maksātspēju un maksāšanas disciplīnu liek apšaubīt riska analīzes rezultāts.
Tajā pašā laikā PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa uzsver, ka tikai ap 70% distances kredītu ir bez kavējumiem, turklāt vairāk nekā sākotnējo līgumu ir to pagarinājumu, kas, pēc PTAC uzskata, lielā daļā gadījumu tiek veikti tāpēc, ka patērētājs nevar atmaksāt visu summu uzreiz, kā to parasti paredz šis kredītu veids; tas attiecīgi arī liecinot par to, ka ir problēmas ar maksātspēju.
Tomēr vislielāko kritiku no nozares uzņēmējiem un arī juristiem izpelnījies PTAC rekomendācijas dokumenta – vadlīniju – juridiskais statuss, precīzāk, tā neesamība, kas gan netraucējot PTAC piemērot sodus par to neievērošanu. Proti, lai gan juridiski vadlīnijas nav saistošas un ir tikai informatīvs materiāls nozares dalībniekiem un to neievērošana nevar būt par pamatu represijām, piemēram, licences anulēšanai atbilstoši PTAL, tomēr nebanku nozares pārstāvji Dienai neoficiāli norādīja, ka PTAC sankcijas izpaužas citādi – ierosinot lietu pret komersantu, pamatojoties uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normu pārkāpumu.
Ekonomikas ministrija (EM) jau 2014. gada jūlijā toreizējai Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijai (tagad Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija jeb LAFPA) pauda: "Vadlīnijas ir iestādes sagatavots informatīvs materiāls, ar kuru palīdzību iestāde rada priekšstatu un apkopo informāciju sabiedrībai par tiesību normām un to interpretāciju. (..) Vadlīnijām ir informatīvs raksturs, un tās nav uzskatāmas par ārēju normatīvo aktu vai tiesību avotu, kas būtu juridiski saistošs komersantiem, kas darbojas kreditēšanas jomā."
Šī EM atbilde asociācijai gan ir saistībā ar PTAC vadlīnijām attiecībā uz nokavējuma procentu un līgumsodu piemērošanu ar patērētājiem noslēgtajos līgumos saistībā ar 2013. gada 20. jūnija grozījumiem Civillikumā, turklāt PTAL regulējuma par netaisnīgiem līguma noteikumiem kontekstā, taču tas nemaina EM skaidrojuma būtību attiecībā uz PTAC vadlīniju juridisko statusu.
Advokātu biroja Cobalt zvērināti advokāti Lauris Liepa un Edgars Pastars Dienai apšaubīja PTAC vadlīniju tiesisko statusu kā dokumentam, kas būtu obligāti pildāms. PTAL 8. panta 4.1 un turpmākās daļas nosaka pienākumu kredīta devējam novērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Tā jāveic no pirmā eiro, tomēr pašu vērtēšanas kārtību un nosacījumus nosaka pats kredīta devējs, izņemot gadījumus, kad likumā noteiktas konkrētas summas, saistībā ar kurām veicamas konkrētas darbības. Kredīta devēji ir tiesīgi vienoties par kopējiem principiem, kādus šīs nozares uzņēmēji izmantos, vērtējot patērētāju maksātspēju, un tas attiecas arī uz summu, no kuras veicamas noteikta veida darbības maksātspējas vērtēšanai,piemēram, noteikta veida dokumentu pieprasīšana.
"PTAL nepārprotami maksātspējas izvērtēšanas līdzekļus ir atstājis kredīta devēju kompetencē. PTAC priekšlikums noteikt 100 eiro slieksni, no kura kredīta devējs vairs nevar paļauties uz patērētāju sniegto informāciju par kredītņēmēja kredītspēju, bet jāiegūst vēl cita, neatkarīga informācija, ir jauna nosacījuma noteikšana, kas nav paredzēta likumā un nav arī tā interpretācija, jo skaitli nevar izsecināt ar tiesību normu interpretācijas metodēm no tiesību normas, kurā skaitļu nav," Dienai uzsver Pastars. PTAC vadlīnijas ir labs ieteikuma rakstura dokuments, kurā PTAC var norādīt ieteicamo modeli, tomēr šāda ieteikuma neievērošana pati par sevi nav pamats secināt, ka kredīta devējs ir īstenojis negodīgu komercpraksi, viņam piebilst Liepa.
Šogad spēkā stājušos PTAL grozījumu anotācijā PTAC pauda viedokli, ka "vadlīnijas varēs uzskatīt par saistošām visām kapitālsabiedrībām, kuras publiski būs apliecinājušas vēlmi ievērot PTAC izdotās vadlīnijas", un "būs tiesīgs piemērot sankcijas saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteikto". Tātad – ja kapitālsabiedrības nepiekrīt, vadlīnijas nevar būt tām saistošas, šobrīd vērojama atkāpšanās no šī uzstādījuma, norāda Pastars.
"Vērtējot strikti juridiski, vadlīnijas nav un nevar būt dokuments, par kura neievērošanu var izdot nelabvēlīgu administratīvo aktu un piemērot sodu. Tas ir absolūts un acīmredzams jebkādu tiesību pamatprincipu pārkāpums. Tomēr, iespējams, PTAC būtu jābūt šādām iespējām, kas būtu tiesiskas, jo nav šaubu, ka strīdīgos gadījumos PTAC vēlēsies piemērot sodu par pārkāpumiem. Patērētāja maksātspējas vērtēšana ir būtiska viņa interešu aizsardzībai. Arī kredīta devējiem ir svarīgi zināt skaidrus un nepārprotamus spēles noteikumus. Šis jautājums pēc būtības nav tāds, kas izšķirams konsultatīvā un interpretācijas ceļā. Vadlīnijas ir konsultatīva rakstura dokuments – ieteikumi, instrukcija, labās prakses apkopojums –, bet ar tām nevar uzspiest darīt lietas, kas nav definētas likumā un to adresātiem ir nepieņemamas. PTAC nav tautas vēlēts likumdevējs, un to nevajadzētu aizmirst," pauž Liepa.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 15.decembra, numurā!
Divkoši