Pamazām tuvojas
Īpaša uzmanība patlaban tiek pievērsta Zviedrijai, kura, līdzīgi kā mūsu valsts, iepriekšējos gados ir piedzīvojusi vērā ņemamu ekonomisko izaugsmi. Šajā ziņā tempi ir apmēram līdzīgi, pat ar nelielu Latvijas pārsvaru, tomēr stipri atšķirīgs ir abu ekonomiku lielums un labklājības līmenis.
Tiesa, nevaram teikt, ka mūsu valsts situācija izskatītos bezcerīga, ko tādā vai citādā veidā varam saklausīt gan ierindas iedzīvotāju, gan nule kā pie varas nokļuvušo politiķu teiktajā.
Raksturojot ekonomisko lielumu atšķirības starp Latviju un izdaudzinātā labklājībā slīgstošo Zviedriju, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis zina teikt, ka pakāpeniska konverģence kopš neatkarības atgūšanas ir vērojama. Salīdzinājumam – 2000. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņā uz iedzīvotāju Latvija bija sasniegusi 27% no Zviedrijas līmeņa, pērn šis rādītājs bija pakāpies līdz 55%.
Eksperts uzskata, ka Latvijas labklājības līmeņa tuvināšanās Zviedrijas līmenim turpināsies, jautājums vien ir par to, kādā tempā, jo Zviedrijas ekonomika ir ļoti vitāla. "Pērn sasniedzām līmeni, kurā Zviedrija atradās 1996. gadā. Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijas vidējā izaugsme bijusi 3,5%, bet Zviedrija spējusi augt ar 3,1% ātrumu. Pat pieņemot, ka potenciālās izaugsmes atšķirība noslieksies par labu Latvijai, sagaidāmā starpība nebūs pietiekama, lai mēs šobrīd definētu kaut cik ticamu laika atzīmi tam, kad mēs to paveiksim," situāciju raksturo Gašpuitis.
Viņaprāt, joprojām trūkst pamata šādām ambīcijām. "Pat noķert Igauniju varētu būt milzīgs izaicinājums, zinot, cik sen un kādus pasākumus Igaunija ir veikusi jomās, kuras mēs tikai apsveram. Iespējamā atšķirība nozīmētu, ka Igauniju notveram divu desmitgažu laikā. Tas pats attiecas arī uz atalgojuma līmeni. Scenārijā, kurā izvērtējam pēdējo piecu gadu vidējā atalgojuma izmaiņas, noturot šo atšķirību, algas izlīdzinātos aptuveni 40 gadu laikā," teorētiskās iespējas raksturo tautsaimniecības speciālists.
Nedaudz optimistiskāku scenāriju ieskicē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. "Piesardzīgi skatoties, es teiktu, ka pēc pirktspējas mēs Zviedrijas pašreizējo līmeni varētu sasniegt nedaudz ātrāk kā 20 gados, savukārt, lai sasniegtu Zviedrijas pašreizējo ienākumu eiro izteiksmē, visticamāk, būs vajadzīgs ap 25 gadiem. Pilnībā noķert Zviedriju diez vai ir iespējams ātrāk kā 50 gados, pat ja mūsu ekonomikas politika un attīstība būtu ļoti sekmīga," nākotnes iespējas raksturo Āboliņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Apčidrinskis
TrollisJT
rekur