Par šī sarežģītā Covid-19 pandēmijas gada galveno ieguvumu tiek uzskatīts tas, ka Latvijā ir attīstījies vietējais tūrisms, bet ir piefiksēti arī trīs citi ieguvumi. Pirmkārt, izaugsmi piedzīvojis Baltijas mēroga tūrisms, ko sekmējis tā dēvētais Baltijas ceļojumu burbulis, kas pastāvēja no maija vidus līdz augusta beigām. Otrkārt, šovasar Latviju kā interesantu galamērķi atklājuši daudzi Somijas iedzīvotāji, un to veicināja prāmja maršruts Helsinki–Rīga, kas tika atklāts neilgi pēc Jāņiem un funkcionēja aptuveni trīs mēnešus – līdz septembra nogalei. Treškārt, ceļojumu bizness, it īpaši darījumu tūrisms, kļuva digitālāks, un tas ļāvis attīstīties tādai pasākumu rīkošanas formai kā hibrīdpasākumi, kuros daļa dalībnieku piedalās klātienē, bet citi – attālināti. (Arī Tūrisma forums bija hibrīdpasākums.) Turpretī par galveno šā gada zaudējumu tiek uzskatīts tas, ka Covid-19 pandēmija ir iedragājusi tūrisma industrijas finansiālos pamatus, un līdz ar to ir apdraudēta gan daudzu uzņēmumu pastāvēšana, gan daudzu tūrisma profesionāļu iespēja strādāt savā specialitātē.
Jāpiebilst, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais Uzņēmējdarbības konfidences jeb uzņēmēju noskaņojuma pētījums atklāj, ka novembrī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru jomā ir valdījis dziļš pesimisms, kas saistīts ar uzņēmēju drūmajām prognozēm ''par pieprasījumu pēc viņu sniegtajiem pakalpojumiem turpmākajos mēnešos''.
Vajadzēs ātri reaģēt
Covid-19 izplatības riskiem mazinoties, ieguvēji būs tie tūrisma nozares pārstāvji, kuri ''pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas spēs ātrāk noreaģēt, jo tajā brīdī, kad būs iespējama droša ceļošana, cilvēki atkal gribēs ceļot'', uzskata LIAA direktors Kaspars Rožkalns un arī norāda, ka LIAA iecerējusi īpašu uzmanību veltīt darījumu tūrismam, jo tas ir finansiāli visai ienesīgs ceļojumu nozares segments.
Rožkalns gan arī pieļauj, ka Rīgai un kopumā Latvijai tuvākajā laikā būs jākoncentrējas uz hibrīdpasākumiem, nevis plašiem klātienes pasākumiem.
Viņš aicina rēķināties ar to, ka pandēmijas laikā ieviestās digitalizācijas formas, piemēram, starptautiskas konferences tiešsaistē, ir ienākušas uz palikšanu. LIAA direktors arī uzskata, ka uz palikšanu ir ienācis ēdienu piegādes serviss, jo ir atzīts par ļoti ērtu risinājumu.
Visticamāk, ''tad, kad īstenosies vakcinācija pret Covid-19, ceļot atkal būs iespējams'', pieļauj LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un uzsver, ka ''svarīgi ir dot cilvēkiem iedrošinājumu atsākt ceļot''. Viņa arī atgādina, ka šajā vasarā aicinājumi Latvijas iedzīvotājiem ceļot pa mūsu valsti devuši ļoti labus rezultātus. Ieguvēji bijuši tie tūrisma uzņēmumi, kuri ātri pārorientējušies no ārvalstu viesiem uz pašmāju ceļotājiem.
''Iepriekšējos gados Latvijas tūristu mītnēs 70% no viesiem bija ārvalstu tūristi, 30% – vietējie ceļotāji, šogad bija 50% ārvalstu viesu un 50% vietējo ceļotāju,'' tendences ieskicē Šīrava.
No LIAA Tūrisma departamenta direktores teiktā arī izriet, ka šajā vasarā tūrismam par labu nāca tas, ka Latvijā Covid-19 gadījumu skaits bija mazs, savukārt tūrisma plānošanu apgrūtināja mūsu valstī pastāvošā sistēma, ka Slimību profilakses un kontroles centrs ik piektdienu paziņoja, no kurām valstīm ierodoties Latvijā jāievēro pašizolācija.
Gan Šīrava, gan vairāki citi tūrisma eksperti jau vairākkārt ir akcentējuši, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri šogad ceļojuši pa mūsu valsti, ir atklājuši daudz ko iepriekš maz zināmu, bet redzēšanas vērtu. It īpaši jūtamu ceļotāju interesi piedzīvojusi Sēlija – reģions, kas iepriekš bija izpelnījies relatīvi maz uzmanības.
Pa Sēliju ''ceļojumi lielākoties notiek ar privāto autotransportu vai arī organizētu tūristu grupu autobusos. Citi tūrisma veidi, piemēram, ar sabiedrisko transportu, respektīvi, ar maršruta autobusiem, Sēlijā ir daudz mazāk pieejami, jo ir zems sabiedriskā transporta pārklājumu tīkls un maršruta autobusu reisu plānojums nav vērsts uz tūristiem. Pa Sēliju var ceļot, arī izmantojot laivas. Daži no ceļotājiem mēdz izmantot Daugavas otrā krastā pieejamās priekšrocības, ar vilcienu ceļojot pa Vidzemi un Latgali un tālāk ar velosipēdu pa Sēliju. Turklāt Sēlijā ikdienā darbojas divas pārceltuves, Jaunjelgavā ir kuģītis un vairāki tilti. Ceļotāji Sēlijā pārsvarā ierodas no Rīgas – caur Ērberģi un Neretu vai Jaunjelgavu,'' LIAA koordinētajā, vietējam tūrismam veltītajā konferencē nesen skaidroja Viesītes Tūrisma informācijas punkta pārstāvis Jānis Dzimtais.
Jāpiebilst, ka CSP apkopotie dati rāda, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs uzturējies 351 291 vietējais ceļotājs, kas ir par 7,6% vairāk nekā pagājušā gada trešajā ceturksnī.
Savukārt šā gada oktobrī, salīdzinot ar oktobri pērn, tūristu mītnēs apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 10,3%, sasniedzot 72,4 tūkstošus viesu. Šīrava prognozē, ka arī nākamgad daudzi Latvijas iedzīvotāji apceļos mūsu valsti, un LIAA ir iecerējusi strādāt vietējā tūrisma attīstības virzienā.
No Lietuvas, Igaunijas un Somijas
Šajā vasarā Latvijā audzis arī Lietuvas, Igaunijas un Somijas tūristu skaits. Jūlijā, augustā un septembrī kopā Latvijas tūristu mītnēs uzturējušies 121 409 tūristi no Lietuvas, kas ir par 56,4% vairāk nekā pagājušā gada trešajā ceturksnī, 89 165 tūristi no Igaunijas (kāpums par 58,2%), kā arī 53 943 tūristi no Somijas (kāpums par 27,3%), rāda CSP dati. Savukārt daudzu citu valstu tūristu, kuri bija iecienījuši apmeklēt Latviju, skaits ir būtiski samazinājies. Šā gada oktobrī Latvijas tūristu mītnēs tika apkalpoti kopumā 17,7 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 87,8% mazāk nekā 2019. gada oktobrī, vēsta CSP.
''Nākamajā gadā plānots Latviju kā pievilcīgu galamērķi popularizēt Somijā, Vācijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā, taču mūsu kampaņu plāni būs jāpieskaņo epidemioloģiskajai situācijai,'' atzīst Šīrava.
LIAA Tūrisma departamenta direktore arī akcentē to, ka Latvijas tūrisma industrijas pārstāvjiem nākamajā gadā būs jāprot strādāt ar individuālajiem ceļotājiem un ar mazām grupām. Līdz pandēmijai ''tieši darbs ar lielām tūristu grupām deva ienākumus vairākiem tūrisma nozares segmentiem – gan atpūtas ceļojumiem, gan pasākumu rīkošanai, gan arī darījumu tūrismam'', atgādina Šīrava un aicina rēķināties ar to, ka masveidīgs lielu grupu tūrisms varētu atsākties lēnāk nekā ceļošana individuāli un mazās, piemēram, dažu draugu grupās, jo arī vairākās Eiropas valstīs veiktā aptauja rāda, ka daudzi cilvēki vēlas atkal ceļot, bet galvenokārt individuāli – vienatnē vai kopā ar vienu vai dažiem tuviem cilvēkiem.
Jāpiebilst, ka šajā gadā pirmo vietu LIAA koordinētajā konkursā Jaunais tūrisma produkts 2020 ieguva Vidzemes plānošanas reģions ar produktu Garās distances pārgājienu maršruts Mežtaka. Šī taka ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mežiem un nacionālajiem parkiem. Tas, ka tieši Mežtaka kļuva par visaugstāk novērtēto jauno produktu, visai simboliski raksturo tendenci, kāda pandēmijas laikā vērojama tūrismā, – populāras ir pastaigas dabā, pēc iespējas izvairoties no cilvēku pūļa.
Bez radošas domāšanas neizdzīvot
''Tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam Covid-19 krīzes seku mazināšanai ar LIAA starpniecību ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumiem. Decembra vidū vēl bija atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro,'' informē LIAA. Paralēli LIAA koordinētajām atbalstam tūrisma nozares uzņēmumi ir centušies saņemt un nereti arī saņēmuši tādus atbalsta veidus, kas neattiecas tieši uz šo nozari, piemēram, dīkstāves pabalstus. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzē cietušajām nozarēm un tajās strādājošajiem cilvēkiem uzņēmēju vidē tiek vērtēts kā gauss un sarežģīti pieejams. Turklāt uz valdības pārspīlētu knapināšanos atbalsta sniegšanā ir norādījuši arī vairāki ekonomisti un uzņēmēju organizāciju pārstāvji.
Tūrisma nozares pārstāvji uzsver, ka vieglāk pieejams un dāsnāks valsts atbalsts būtu ļoti noderīgs, taču atzīst arī, ka uz valsti vien nepaļaujas, bet apzinās, ka pandēmijas laikā svarīga ir pašu prasme pielāgoties situācijai. Šī atziņa – par pielāgošanos – tika pausta arī iepriekš minētajā Tūrisma forumā.
''Šoks, dusmas, skumjas un jauna pieredze – tas viss saistās ar šo gadu. Attīstot fiziskās distancēšanās prasmes, ir nācies arī iemācīties distancēties no viedokļu vētrām un koncentrēties uz centieniem saprast, kur tad ir īstā patiesība. Ir tādi tūrisma nozares pārstāvji, kuri nostalģiski raugās uz 2019. gadu un grib atgriezties laikā pirms pandēmijas, bet ir arī tādi tūrisma nozares pārstāvji, kuri iet uz priekšu. Šobrīd par tūrismu dzird ļoti daudzus dažādus viedokļus, piemēram, ka tūrisms pandēmijas ietekmē ir mainījies uz visiem laikiem, bet nav zināms, uz kādu tieši modeli tūrisms mainīsies. Pielāgošanās nav beigusies,'' situāciju raksturo tūrisma eksperts, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.
Pielāgošanās nozīmi akcentē arī pārgājienu maršrutu projekta Cēsis inside izveidotāja Sigita Klētniece. Līdz pandēmijai ''mēs rādījām savu pilsētu no vietējo iedzīvotāju skatupunkta, piedāvājām izzinošu pārgājienu un ekskursiju maršrutus, kā arī gida pakalpojumus. Iepriekšējos gados strādājām gan ar ārvalstu tūristiem, gan ar vietējiem ceļotājiem, bet šajā vasarā galvenokārt tikai ar vietējiem ceļotājiem. Šobrīd pastāvošo ierobežojumu dēļ varu tikai vienatnē izzināt jaunus maršrutus, bet nevaru vadāt ekskursijās un pārgājienos tūristus. Komunikācija ar sadarbības partneru un potenciālo klientu loku notiek vien attālināti,'' stāsta Klētniece.
Projekta Cēsis inside izveidotāja teic, ka ''šis laiks jāizmanto, lai radītu jaunus piedāvājumus, kā arī lai izanalizētu, ko vajadzētu darīt nākotnē, kādu darbības virzienu attīstīt un no kāda darbības virziena jāatsakās''.
Līdzīga atziņa, ka šis laiks jāizmanto tam, lai sagatavotu jaunus piedāvājumus, ir arī Kurzemes tūrisma vietas, atpūtas kompleksa un viesu nama Mazsālijas saimniecei Gunitai Štorhai. ''Mazsālijas atrodas netālu no Kuldīgas. Tūrismā sākām darboties XXI gadsimta sākumā, piedāvājot naktsmītnes līdz pat simts vietām, telpas svinībām līdz pat 300 viesiem, teritoriju gan klusai atpūtai, gan plašiem pasākumiem, piedāvājot arī ēdināšanu. Covid-19 pandēmijas laikā sasniedzām savu ''pilngadību'' – 18 gadus tūrisma nozarē –, bet līdz ar pandēmiju radās jautājums, vai viss beidzies,'' stāsta Štorha.
Tad, kad šopavasar pirmais šoks bijis pārvarēts, Mazsāliju saimniece sev definējusi, ka šis ir laiks izglītībai un izaugsmei: ''Tagad strādājam pie jaunu produktu sagatavošanas un ieviešanas tirgū, kā arī attīstām savu piedāvājumu virtuālajā vidē, piemēram, strādājam pie savas mājaslapas pilnveidošanas.''
Par to, kas palīdz izturēt Covid-19 krīzi, Štorha teic: ''Esam mazs uzņēmums, līdz ar to ātri varam pieņemt lēmumus un ātri rīkoties atbilstoši pieņemtajam lēmumam. Lielos uzņēmumos ir daudz lēnāks lēmumu pieņemšanas, saskaņošanas un īstenošanas process, taču tad, kad ir krīze, tieši ātra lēmuma pieņemšana un īstenošana nāk par labu.''
Kopējais secinājums tūrisma jomas pārstāvjiem ir tāds – Covid-19 pandēmija parādījusi, ka nav iespējams visu saplānot un ietekmēt, ir jārēķinās ar negaidītiem apstākļiem un tiem jāpielāgojas. Šobrīd ''ikvienam, kurš darbojas tūrismā, ir arī jāinteresējas par to, kas notiek aiz Latvijas robežām, nevis tikai par situāciju mūsu valstī, un ir jāņem vērā, ka šogad milzīgu kritumu, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, varētu sasniegt pat 80%, piedzīvo visa globālā tūrisma industrija,'' atgādina Šīrava un uzsver, ka Latvijas tūrisma nākotne arī nākamgad būs cieši saistīta ar globālajiem procesiem.