Bažas, ka vienošanās kļuvusi bezjēdzīga
Pagājušajā nedēļā, 6. martā, Austrijas galvaspilsētā Vīnē notikušajā Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku citu nozīmīgu naftas eksportētāju (formāts OPEC+) nozaru ministru sanāksmē netika panākta vienošanās par naftas ieguves apjomu tālāku samazināšanu. OPEC vēlējās, lai valstis – lielākās naftas eksportētājas – ne tikai pagarinātu esošās vienošanās, bet arī šā gada pirmajā pusgadā samazinātu naftas ieguves apjomus par vēl kopumā 1,5 miljoniem barelu dienā jeb aptuveni 1,5%.
Šādas vēlmes pamatā bija tas, ka saistībā ar koronavīrusa Covid-19 risku izplatību vērojams pieprasījuma pēc naftas kritums.
Formāts OPEC+, kurā apvienojušās 24 naftas eksportētājvalstis, pastāv kopš 2017. gada janvāra, kad stājās spēkā pirmā vienošanās par naftas ieguves apjomu samazināšanu ar mērķi nodrošināt eksportētājiem pieņemamu cenu līmeni. Vienošanās nosacījumi ir vairākkārt mainīti. Tā 2019. gadā OPEC+ valstis samazināja naftas ieguves apjomus par kopumā 1,2 miljoniem barelu dienā, bet esošā vienošanās, kas ir spēkā līdz šā gada 1. aprīlim, paredz samazinājumu par kopumā 1,7 miljoniem barelu dienā.
Lielākos apjomu samazinājumus, protams, ir uzņēmušās divas lielākās naftas ieguvējas un eksportētājas – Saūda Arābija un Krievija.
Tomēr, ja Saūda Arābija, pēc aģentūras Bloomberg aplēsēm, savas pēdējās saistības pilda par 184% (100% ir solītā samazinājuma apmēri, Saūda Arābijas gadījumā – par 489 tūkstošiem barelu dienā), tad Krievija – par 78% no 300 tūkstošiem barelu dienā. Pilnā apmērā vienošanos nepilda arī divi citi lielie eksportētāji – Irāka (80% no 191 tūkstoša barelu dienā) un Apvienotie Arābu Emirāti (86% no 156 tūkstošiem barelu dienā). Daži mazāki eksportētāji ir pat vairākkārt palielinājuši naftas ieguves apjomus, tostarp Bruneja tos ir gandrīz četrkāršojusi (360%).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 11. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pareizaissecinājums