PTAC ieskatā "katrs gadījums vērtējams atsevišķi Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma kontekstā, bet nebūtu korekti reklamēt galamērķus, ja, lai tajos nokļūtu, jāpiemaksā vēl papildus pamatpakalpojuma cenai". Gertmane arī uzsver, ka "svarīgi, lai patērētājs netiktu maldināts par to, kas ietilpst piedāvātajā pakalpojumā".
Jālasa sīkie burti
Plašajā ceļojumu klāstā bieži gadās ieraudzīt piedāvājumus, kuros norādīta vilinoši zema ceļojuma pamatcena, bet, izpētot piedāvājumu, izrādās, ka jāpiemaksā par ceļojuma maršruta nosaukumā ietverto vietu apskati. Teiksim, ceļojuma Prāgas, Vīnes, Čehijas kūrortu burvība un Česky Krumlov leģendas cena ir vien nedaudz vairāk par 140 eiro, bet, rūpīgi lasot ceļojuma aprakstu, izrādās, ka par Vīnes apskates ekskursiju jāmaksā papildus, par Česki Krumlovas apskates ekskursiju arī jāmaksā papildus un par ekskursiju uz Karlovi Variem un Františkovi Lazņi arī jāpiemaksā. Turklāt šis ir tikai viens piemērs no daudziem dažādu ceļojumu organizētāju piedāvātajiem, līdzīgi formulētajiem piedāvājumiem.
Līdzīgi ir arī ar ceļojumu, kurā martā izvēlējās doties Diena. Interneta lapā vienas dienas ceļojuma Pērnava nosaukumam līdzās lieliem, spilgtiem cipariem redzama cena nepilni 16 eiro, bet, lasot krietni mazākiem burtiem uzrakstīto ceļojuma aprakstu, izrādās, ka par Pērnavas apskates ekskursiju jāpiemaksā vēl desmit eiro. Ceļojuma laikā izdevās pārliecināties, ka par ekskursiju Pērnavā bija jāsamaksā tieši aprakstā minētā summa, kas cenu par Igaunijas kūrortpilsētas apskati paaugstināja līdz nepilniem 26 eiro.
Gertmane, kam Diena lūdz izteikt PTAC vērtējumu, bilst, ka patērētāju tiesību sargu ieskatā «šāds informācijas pasniegšanas veids - norādīt vienu cenu it kā par ceļojuma galamērķi, kas ietverts ceļojuma nosaukumā, bet par ekskursiju šajā galamērķī norādīt papildu cenu, - nav īsti korekts, jo skaidrs, ka patērētājs, vēršoties tūrisma uzņēmumā, vēlas iegādāties ceļojumu, kurā ietilpst arī ekskursija, nevis dodas uz tūrisma uzņēmumu, lai iegādātos galvenokārt transporta pakalpojumus. Patērētājs, kurš vēlētos iegādāties autobusa biļeti, vērstos pie pasažieru pārvadātāja». Ja ceļojuma nosaukums būtu, piemēram, Ielūkošanās Igaunijā, nevis Pērnava, proti, galamērķis, PTAC vērtējumā tas būtu korektāks formulējums. PTAC pārstāve gan arī bilst, ka minētajā piemērā nav vērojama maldināšana, jo informācija par papildizmaksām, to vidū ekskursijas, ceļojuma aprakstā norādīta, turklāt, kā Diena pārliecinājās, - ceļojuma aprakstā minētā cena un par ekskursiju maksājamā summa tiešām neatšķīrās.
"Cena jānorāda tā, lai patērētājam būtu pilnīgi skaidrs, kāda tieši ir kompleksā tūrisma pakalpojuma cena un kādas ir cenas par papildu piedāvātajiem pakalpojumiem, piemēram, ekskursijas pēc patērētāja izvēles, papildu vieta autobusā vai viesnīcas numuriņā," uzsver PTAC pārstāve.
Skopais maksā divreiz
Latvijas iedzīvotājiem, iegādājoties preces un pakalpojumus, būtisks faktors, kas ietekmē izvēli par labu konkrētajam piedāvājumam, ir tieši pēc iespējas zemāka cena, kas nereti ir ja ne svarīgāka, tad vismaz tikpat svarīga kā kvalitāte un pieradums. Tūrisma ekspertu ieskatā tas ir izplatīts iemesls, kāpēc bieži ceļojumu reklāmās tiek norādīta zema pamatcena, bet klāt tai nāk neizbēgamas papildizmaksas.
"Regulāri nākas dzirdēt par gadījumiem, kad cilvēki savu ceļojumam sūri, grūti krāto naudu ieguldījuši internetā atrastā, šķietami lētā piedāvājumā - patlaban interneta sludinājumu vietnē un sociālajos tīklos ceļojumus piedāvā pat personas bez nopietnas pieredzes tūrismā -, bet rezultātā it kā lētais piedāvājums kopā ar ceļojuma laikā neizbēgamajām papildizmaksām vairs nemaz nav lēts, bet gan ļoti dārgs ceļojums," Dienai situāciju raksturo Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Tigule, norādot, ka ceļotāji, kurus pievilina šķietami niecīgā cena, nereti pat nepārbauda un neanalizē, vai tam cilvēkam vai uzņēmumam, kas ceļojumus piedāvā internetā, ir respektējama pieredze tūrismā. ALTA, tāpat kā PTAC, aicina ceļotājus pirms ceļojuma iegādes rūpīgi izlasīt ceļojuma aprakstu un saskaitīt visas neizbēgamās papildizmaksas, jo rūpīgas izpētes rezultātā var izrādīties, ka ceļojums par vilinoši zemu pamatcenu izrādās krietni dārgāks nekā tas, kura pamatcena ir lielāka, turklāt arī aicina detalizēti izpētīt, kāda pieredze tūrismā ir cilvēkam vai uzņēmumam, kas piedāvā lēto ceļojumu.
Nozare vēršas pie VID
22. februāra Dienas sadaļa Uzņēmēja Diena bija veltīta tūrismam. Gatavojot rakstus šai sadaļai, Diena uzklausīja tūrisma jomā pastāvošās bažas par iespējamo ēnu ekonomiku nozarē, bažas saistītas tieši ar grupu ceļojumiem, kuru pamatcenā, ko ceļotājs samaksā, piesakoties ceļojumam, neietilpst maršrutā paredzētie izbraukumi un ekskursijas, bet par šiem pakalpojumiem jāmaksā papildus ceļojumā. Tūrisma biznesa pārstāvji pieļauj, ka runa nav tikai par neadekvāti zemām cenām kā mehānismu klientu pievilināšanai un nozarē pastāvošās konkurences kropļošanai, bet ka ir negodīgi nozares spēlētāji, kuri naudu, kas no klientiem tiek iekasēta ceļojuma laikā, izmanto, piemēram, aplokšņu algām un citiem maksājumiem, ko, visticamāk, nav iespējams segt no oficiāli iekasētās ceļojuma pamatcenas, jo tā ir niecīga. To, ka atbildīgajām valsts institūcijām, galvenokārt Valsts ieņēmumu dienestam (VID), vajadzētu aktīvāk kontrolēt tūrisma biznesa pārstāvjus, kuri savos piedāvājumos ietver zemu ceļojuma pamatcenu un papildizmaksas par izbraucieniem uz pilsētām un ekskursijām, jo nav izslēgti nodokļu nenomaksas riski, uzsver vairāki tūrisma nozares eksperti - to vidū Tigule un BalticTravelnews.com, kas veido tūrisma ziņu portālu www.travelnews.com, direktors Aivars Mackevičs, kurš situāciju Dienai raksturo ar vārdiem: "Tā problēma ir un pastāv, taču VID to nevēlas konstruktīvi risināt."
Gan portālā travelnews.lv, gan Dienā aicinājumu VID nopietnāk un sistemātiskāk kontrolēt aizdomīgos tūrisma nozares spēlētājus paudis arī tūrisma uzņēmuma ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi - SIA Impro ceļojumi - valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs, vēršot uzmanību uz to, ka godīgajiem tūrisma biznesa pārstāvjiem jākonkurē ar tādiem, kuru "pakalpojums tiek piedāvāts par nereāli zemu cenu. Nereāli zema tā sauktā ceļojuma cena ir iespējama, jo tajā faktiski iekļautas tikai transporta un naktsmītnes izmaksas, lai gan nosaukumā pieminētas (apsolītas) top apskates vietas, kas reklāmas adresāta uzmanību saista vispirms, mudinot uz nepilnīgas informācijas pamata pieņemt lēmumu par labu tieši šim piedāvājumam. Un, protams, tik zema šī cena ir arī tāpēc, ka no lielas daļas par ceļojumu iekasētās naudas netiek maksāti nekādi nodokļi".
Tigule atzīst, ka ALTA ir bezspēcīga cīņā par būtiskiem uzlabojumiem situācijā. "Diskutablie tūrisma nozares spēlētāji rīkojas pēc saviem ieskatiem un ALTA aizrādījumus nerespektē, jo mēs - ALTA - neesam ne policija, ne VID," bilst ALTA prezidente. Viņas ieskatā nopietnākas pārbaudes būtu VID spēkos. Arī Mackevičs piekrīt, ka reāli ko mainīt var tikai VID, un akcentē VID Finanšu policijas lomu. Tigule arī norāda, ka jau pirms nepilniem diviem gadiem ALTA iespējamiem pārkāpumiem tūrisma jomā centās pievērst VID, PTAC un Konkurences padomes (KP) uzmanību un informē, ka 2014. gada vasarā ALTA saņēma VID atbildi, kurā VID neizslēdza iespēju pārbaudīt iepriekš ALTA vēstulē minēto norādi par situāciju, kas saistīta ar iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. KP uz ALTA vēstuli par Reklāmas likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumiem tūrismā atbildēja, ka jautājums ir PTAC kompetencē. Savukārt PTAC norādīja, ka tā veicamo darbu sarakstā jau ietverta tieši kolektīvās iepirkšanās portālu īpaša izvērtēšana.
Tagad, šī gada martā, Diena jautāja VID situācijas raksturojumu par ēnu ekonomiku tūrisma jomā, kā arī PTAC un KP viedokļus par ceļojumu reklāmu. Kā jau minēts, PTAC norāda, ka kolektīvās iepirkšanās portālus vērtē, un sola pievērst uzmanību arī tiem tūrisma uzņēmumiem, kas nav saistīti ar šādiem portāliem. KP pārstāve Inita Kabanova skaidro, ka KP tūrisma produktu reklāmu vērtē "tad, ja pārkāpums rada vai var radīt būtisku kaitējumu konkurencei kopumā". Savukārt VID apgalvo, ka veic "nodokļu administrēšanas, preventīvos un kontroles pasākumus tūrismā strādājošajiem komersantiem gan pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, gan saņemot sūdzības un cita veida riska informāciju no trešajām personām".