Turklāt joprojām ir cilvēki, kuriem ikdienā trūkst ēdiena, ar ko paēdināt sevi un tuviniekus. Arī pie mums Latvijā.
Atbildīga iepirkšanās
Gudra maltīšu plānošana ir viens no paradumiem, kas ļauj gan ietaupīt, gan kļūt videi draudzīgākiem. 28 eiro mēnesī jeb 336 eiro gadā – tik daudz vidēji ietaupītu teju ikviena Latvijas mājsaimniecība, neizmetot atkritumos pārtikas produktus, liecina Rimi Latvia nesen veiktais pētījums. Aptuveni 70% kopējo pārtikas atkritumu izmaksas veido gatavie vai mājās pagatavotie ēdieni, bet parējos 30% – augļu, dārzeņu, maizes, piena un gaļas produktu atkritumi.
"Ir trīs iemesli, kāpēc mums būtu svarīgi samazināt izmestās pārtikas apjomu. Pirmkārt, tādējādi varam ietaupīt naudu. Tam būtu jāmotivē visi. Cilvēki nemaz neapzinās, cik pārtikas viņi izmet atkritumos un cik liela ir summa naudas izteiksmē. Šī gada Rimi pētījumā teikts, ka 336 eiro, bet ir bijuši gadi, ka aplēse bijusi ap 500 eiro. Otrs iemesls – Eiropā 20% pārtikas nonāk atkritumos, tātad piektā daļa, taču tajā pašā laikā arī pie mums, Latvijā, ir milzīgs daudzums cilvēku, kuri cīnās par savu pārtikas grozu, lai varētu labi paēst. Un trešais iemels ir vides apstākļi. Lai saražotu pārtiku, mums nākas tērēt daudz resursu, taču beigās to izmetam atkritumos, kuru apjoms arī ik gadu palielinās," saka organizācijas Zero Waste Latvija valdes locekle Maija Krastiņa.
Kā galvenais iemesls, kāpēc atkritumos nonāk veikalā pirktie produkti (60%) un mājās gatavots ēdiens (51%), tiek minēts tas, ka produkti ir sabojājušies. Starp citiem biežāk minētajiem iemesliem ir arī pārāk ilga produktu uzglabāšana, beidzies derīguma termiņš un ēdiena pārpalikumi, kas palikuši uz šķīvja pēc maltītes.
Rēķini, cik apēdīsi!
"Eiropas Komisijas pētījumi rāda, ka lielveikalu ķēdes nebūt nav lielākie atkritumu veidotāji, tie apmēram ir 5% no visiem pārtikas atkritumiem. Diemžēl vairāk nekā 50% pārtikas atkritumu rada tieši mājsaimniecības. Tas, kā mēs saredzam savu atbildību, ir iedvesmot, stāstīt un izglītot savus pircējus, lai cilvēki var mainīt savus paradumus. Esam izveidojuši, piemēram, rīku Iztukšo savu ledusskapi, kas pieejams Rimi internetvietnē un palīdz mūsu pircējiem neizmest pārtiku, bet pagatavot gardu maltīti no produktiem, kas jau ir ledusskapī. Būtība pavisam vienkārša – ievadot vietnē informāciju par jebkuriem produktiem, kas jums ir pieejami, mākslīgā intelekta šefpavārs, savienojot garšas, kas atbilst pamatprincipiem – sāļš, salds, skābs, rūgts –, piedāvā jums recepti, kas būs garšīga, un reizē nenāksies izmest pārtikas atlikumus," stāsta Rimi Latvia ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.
Kopumā 90% Latvijas mājsaimniecību atzīst, ka pārtikas atkritumu apjoma samazināšana tām ir svarīga, un 64% tā ir pat ļoti svarīga. Tieši uz pārtikas atkritumu rēķina mājsaimniecības, kurās ir vismaz trīs un vairāk cilvēku, šobrīd ik mēnesi zaudē 37,40 eiro, savukārt mājsaimniecībās ar bērniem – pat 41,70 eiro (salīdzinājumam – viena, divu cilvēku mājsaimniecībām ikmēneša zaudējums ir vidēji 19,60 eiro).
Ierīko kompostu un samazini bioatkritumus
Ko darīt, ja tomēr ēdiens ir jāizmet? Liela daļa mājsaimniecības atkritumu, piemēram, augļu un dārzeņu atliekas, ēdiena pārpalikumus, var izmantot kā materiālu kompostam. "Romā, Parīzē, Londonā un vēl citās pasaules pilsētās ir pilsētas komposts, un nav skaidrs, kāpēc mums tāda nav. Protams, tas neatrisinātu pārtikas izmešanas problēmu, bet atrisinātu vismaz to, ka mūsu pārtikas atkritumi nenonāktu Getliņos. Mēs, Zero Waste Latvija, aicinām sakārtot pilsētas kolektīvā komposta jautājumu, jo Rīga ir zaļa pilsēta, mums ir iespējas to paveikt. Tādējādi samazinātos arī bioatkritumu daudzums, jo šie atkritumi veido 40% no visiem atkritumiem, kas ir gandrīz puse, kā arī samazinātos rēķini par atkritumu izvešanu, kas arvien pieaug," uzskata Maija Krastiņa.
Kā samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu? "Varam jau mudināt iedzīvotājus pirkt mazāk, rūpīgāk izplānot ēdienreizes, taču šobrīd vēl viena problēma ir tā, ka pārtika ir pārpakota. Pat ja cilvēks vēlas šķirot atkritumus, ja produkts ir sabojājies, viņš to izmetīs, nemēģinot to izpakot no vairākiem iepakojuma slāņiem. Taču šajā brīdī mēs pazaudējam gan bioatkritumus, gan iepakojumu. Tā ka vajadzētu skatīties, kā iepakot mazāk. Vēl viena lieta, kas saistīta ar iepakojumu, ir tā, ka ražotājiem ir izdevīgi, ka cilvēki pērk lielos iepakojumos. Viņiem nerūp, ka cilvēks pēc tam nevar šo produkta daudzumu izlietot. Te gan ražotājiem, gan tirgotājiem būtu jāvienojas, ka arī mazos apjomos piedāvājumam ir jābūt pieejamam," saka SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Viņš piebilst, ka varbūt tas nav draudzīgi videi, ja skatāmies no iepakojuma perspektīvas, bet "zaļi", jo pārtika tādējādi tiks izlietota, nevis tās pārpalikumi izmesti. Viss nav tikai un vienīgi patērētāju rokās, jo patērētājiem ir jābūt iespējām, kā atbildīgi rīkoties.
Atkritumu problēmā ir vainojams arī infrastruktūras iztrūkums.Atkritumu apsaimniekotāji bieži vien saņem aizrādījumus, ka Latvijā maz šķiro bioatkritumus, bet šobrīd tas jādara vien Rīgā un Rīgas reģionā. "Pārējā Latvijā tas nemaz nav obligāti, un arī poligoni nemaz tam nav gatavi. Līdz ar to iedzīvotājiem nevar pārmest, kāpēc viņi nešķiro, jo sistēma jāpalaiž visā Latvijā, un tas būs tikai no nākamā gada. Jāpaiet arī laikam, kamēr cilvēki pieradīs pie tā. Iedzīvotāji mācījās šķirot iepakojumu 20 gadu, bet valsts iestāžu darbinieki sagaida, ka bioatkritumus iemācīsies šķirot gada laikā! Galvenais – pēc iespējas mazāk tos atkritumus radīt. Ja pie tā pieturēsimies, tad pamazām iemācīsimies arī šķirot," uzskata Aizbalts.