Pagājušajā ceturtdienā paziņotais ASV Federālo rezervju sistēmas lēmums saglabāt bāzes procentu likmi rekordzemajā 0-0,25% līmenī, kur tā atrodas jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes, var būt tam par uzskatāmu apliecinājumu. Pirmos mājienus, ka saistībā ar ekonomikas atkopšanos likme varētu tikt celta, ASV centrālā banka deva jau 2013. gada pavasarī, taču reālas aprises šis jautājums ieguva apmēram pirms gada. Procentu likmes tradicionāli tiek mazinātas brīdī, kad ekonomikai klājas grūti, lai samazinātu ilgtermiņa aizdevumu likmes, tādējādi kavējot patēriņa un investīciju kritumu. Pēc tam kad ASV ar iespaidīgu ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu, izmantojot naudas drukājamās mašīnas ieslēgšanas pogu, izdevās tautsaimniecībā atgriezt izaugsmi, radās doma par procentu likmju pakāpenisku palielināšanu. Tas samazina dažādu burbuļu veidošanās iespējamību. Lai arī pēdējā laikā ASV tautsaimniecības izaugsmes tempi ir saglabājušies noturīgi, finanšu nedienas Ķīnā, kas ietekmē investoru noskaņojumu arī pārējā pasaulē, uz lietām liek raudzīties citā gaismā. Korekcija Ķīnas akciju tirgū pati par sevi nebūtu nekas īpašs, ja vien tā nedraudētu izvērsties plašumā ar iespēju pārmesties kaut vai uz šīs valsts «pārpirkto» nekustamā īpašuma tirgu un neveicinātu izpārdošanu arī citu valstu kapitāla tirgos, kur izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada marta. Tam klāt nāk arī vispārējas deflācijas draudi pasaulē, kas saistīti ar nemitīgi krītošajām izejvielu cenām un ekonomikai sākotnēji ir izdevīgi, taču ieilgstot norāda uz nepietiekamu naudas apriti un galu galā veicina investīciju projektu bremzēšanos.
Ja izpaliktu šo globālajai tautsaimniecībai smagnējo faktu konstatācija, pasaules fondu tirgi uz notiekošo, visticamāk, būtu reaģējuši ar kāpumu, jo korporatīvajam sektoram zemas procentu likmes ir labvēlīgākas nekā augstas. Taču tagad prieku par to, ka uzņēmumiem un daudzām valstīm būs iespēja lētāk pārfinansēt savas saistības un iespējas tikt pie lētākiem aizdevumiem ASV dolāros, aizēno atziņa, ka ar iepriekšējo parādu krīzi nav izdevies tikt galā tik veiksmīgi, kā cerēts. Tāpēc pasaules fondu tirgi vismaz sākotnēji reaģējuši ar pārdošanas aktivitāšu palielināšanos, veicinot cenu kritumu. Situāciju sarežģī arī tas, ka daļa pozīciju tiek veidota uz krīta, ieķīlājot jau esošus vērtspapīru portfeļus. Piemēram, Ņujorkas fondu biržā patlaban šī parāda apjoms ir aptuveni par ceturto daļu augstāks nekā trekno gadu augstākajā punktā.
Notiekošais pasaules finanšu tirgos turpinās atstāt iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību. Patlaban lētākas izejvielas ir veicinošas ekonomikas attīstībai, taču, ja globālās investīciju plūsmas sāks apsīkt, tas kavēs ne tikai investīcijas Latvijā, bet, samazinoties ārējam pieprasījumam, var mazināt izaugsmes tempus tādās eksportējošās nozarēs kā kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde.