**Mākoņpakalpojumi ir veids, kā piegādāt tehnoloģisko servisu. Latvijā jau ir pieejami globālie mākoņpakalpojumi, bieži vien gan tikai angļu valodā. Mākoņpakalpojumu izmantošanas pakāpe var būt dažāda. Tā vietā, lai nopirktu serveri, uzņēmums var paņemt vietu mākonī. Tieši tādā līmenī Latvijas kompānijas parasti praktizē mākoņpakalpojumu izmantošanu. Ja runājam par ko sarežģītāku, par pieejamo datu apstrādi – un kompānijas mūsdienās ražo ļoti daudz datu –, tad es pagaidām Latvijā neredzu tāda līmeņa pielietojumu, kas uzņēmumiem ļautu izmantot datus savas konkurētspējas palielināšanai.
Jūs domājat tādā līmenī, kā datu apstrāde un sistematizēšana, izdarot uzņēmumiem noderīgus secinājumus?
Tieši tā. Ja dati glabājas dažādās sistēmās, tad vajag ļoti dārgu un jaudīgu aprīkojumu, lai datus analizētu. Bet, ja dati glabājas mākonī, tad tos var analizēt ļoti lēti un izdarīt nepieciešamos secinājumus.
Tātad Latvijas uzņēmumi datus mākonī glabā, bet analizē minimāli?
Jā, glabāt datus uzņēmumi māk, analizēt arī māk, vismaz dažreiz, bet ar secinājumu izdarīšanu ir problēmas. Ja Latvijas uzņēmējiem pajautā, vai viņi analizē savs produkcijas pārdošanas datus, visi bez izņēmuma atbild, ka jā, protams. Pajautājot, kā rezultāti par janvārī pārdotu produktu grupu, piemēram, kūkām, atšķiras no rezultātiem par februārī pārdotajām kūkām, izrādās, ka to jau zina tikai daļa no uzņēmumiem. Pajautājot, vai tad, ja kūkām pieliks vairāk cukura, tās pirks lielākā skaitā, izrādās, ka gandrīz neviens nevar atbildēt.
Respektīvi, uzņēmumos dati ir, bet parasti tie ir slikti strukturēti, nepieejami, turklāt netiek novērtēts tas, ka, izmantojot datus, var paveikt ļoti būtiskas lietas uzņēmējdarbības attīstībai.
Viens klasisks piemērs ir par zooloģisko dārzu ASV. Tā administrācijai bija zināms, cik cilvēki nāk uz zoodārzu, bija zināms, ka saulainā laikā atnāks vairāk cilvēku, bet, kad savāca visus datus un tos izpētīja, tad pavērās ļoti interesanti secinājumi. Izrādījās, ka precīzāk piemērojoties apmeklētāju plūsmai, varēja optimizēt darbaspēka izmaksas. Tika secināts, ka jāveido zoodārza apmeklētāju klubs, tā biedriem organizējot dažādus pasākumus. Piemēram, ja kluba biedram vai kluba biedra bērnam ir dzimšanas diena, tad zoodārzs par to atceras un piedāvā iespēju dzimšanas dienas svinētājam zoodārzā pašam pabarot iemīļotāko dzīvnieku. Šķiet, ļoti vienkārši, un daudzi uzņēmēji pateiks: "Mēs arī tā mākam", bet vai dara, tas jau ir cits jautājums, un, visticamāk, ka nedara vis.
Protams, tādi pasākumi nepalielina apgrozījumu milzīgos apjomos, tomēr, konkrēti par zoodārzu runājot, līdz ar apmeklētāju kluba biedru skaita pieaugumu, palielinājās ziedojumu un ienākumu apjoms. Kluba biedri saskatīja atdevi no naudas ziedošanas, ja viņu bērni dzimšanas dienā varēja pabarot savu iemīļoto žirafi. Pamatojoties uz datu analīzes rezultātā izdarītajiem secinājumiem, zoodārzs optimizēja savu biļešu pārdošanas politiku. Izrādījās, ka laikā no 23 līdz 2 naktī vecāki internetā iegādājās visvairāk biļetes uz zoodārzu. Tātad internetā tieši šajās nakts stundās visvairāk arī jāreklamējas. Tādi secinājumi ir iespējami, ja tiek izanalizēti dati.
Jūsuprāt, problēmas iemesls – kāpēc Latvijā ar datu analīzē balstītiem secinājumiem ir tā, kā ir,- saistīts ar nepietiekamu tehnoloģisko nodrošinājumu, vai tas ir cilvēku domāšanas veida jautājums?
Tas ir procesa rakstura jautājums. Procesi ne vienmēr ir sagatavoti, un konkurētspēja nav īpaši izkopta. Bieži dzirdam, ka Latvijas uzņēmumi nav konkurētspējīgi starptautiskā mērogā. Tas saistīts ar mūsu uzņēmumu salīdzinoši nelielo apjomu, kas kavē ieviest inovatīvus risinājumus, un savukārt, inovatīvu risinājumu trūkuma dēļ uzņēmumi nav konkurētspējīgi. Veidojas tāds apburtais loks, catch-22 situācija. Pozitīvā ziņa ir tā, ka tehnoloģijas attīstās, kļūst aizvien lētākas un lētākas, pat gandrīz bezmaksas, un tas paver aizvien jaunas iespējas.
Viļņā ar IBM līdzdalību ir aizsākts projekts Gudrā pilsēta. Ko īsti tas paredz?
Tas pat vēl nav projekts, ir tikai konsultāciju fāze. Viļņa ir viena no vairākām pasaules pilsētām kuras IBM izvēlējās kā sadarbības partnerus, lai analizētu, ko var izdarīt pašvaldība, lai uzlabotu investīciju klimatu un dzīves standartus, kā var piesaistīt cilvēkus no ārzemēm. Mērķauditorija šoreiz ir tieši pašvaldība. Par projekta rezultātiem stāstīt gan vēl ir pāragri.
IBM ir aizsākta sadarbība ar Apple – aplikāciju jomā.
Jā, pavisam nesen mēs noslēdzām sadarbības līgumu ar Apple, jo Apple ir interese ienākt korporatīvajā segmentā. Iepriekš Apple bijis vairāk orientēts uz pircējiem – fiziskām personām, uz parastajiem iedzīvotājiem. Apple produkcijas klāstā korporatīvais segments nav pārstāvēts tik daudz, cik šī kompānija gribētu. Mums savukārt ir radusies pārliecība, ka klientiem palielinās interese par mobilajiem risinājumiem. Tas ir saistīts ar to, ka patlaban mainās veids, kā uzņēmumi strādā savā iekšienē, kā komunicē ar klientiem. Sadarbība ar Apple – tas ir abām kompānijām izdevīgs risinājums. Mēs gatavojamies izstrādāt korporatīvo programmatūru uz Apple risinājumiem, viņi savukārt gatavojas atbalstīt mūs mobilo komunikāciju segmentā.
Tas nozīmē, ka IBM gatavojas attīstīt mobilo sakaru līdzekļu ražošanu?
Mobilos risinājumus mēs jau tagad ražojam. Cik man zināms, plānu ražot viedtālruņus gan IBM nav.
Savulaik IBM ražoja datorus, bet pēdējā laikā nav dzirdēts, ka ražotu.
Mēs vienmēr skatāmies uz nākotni. IBM stratēģija ir vienkārša – ir virzieni, kuros uzņēmums investē, un ir virzieni, kuros deinvestē. Protams, uzņēmumam vienmēr ir grūti atteikties no kādas daļas, kas varbūt labi strādā, kurā ir peļņa, bet nav izaugsmes. Tā notika ar personāldatoriem un kases aparātiem, tā notika ar mazo serveru biznesu, ko mēs nupat pārdevām mūsu partneriem. To vietā nāk citi virzieni, kas galvenokārt saistīti ar programmatūru un servisiem, kā arī ar analīzi un konsultācijām.
Moderno tehnoloģiju risinājumi aizvien pilnveidojas – var būt tā, ka darbinieka personīgais tālrunis ir pieslēgs pie korporatīvā tīkla un tam ir pieejami visi korporatīvie servisi. Tas viss ir jāaizsargā. Tiek ieviests risinājums, ka cilvēkam jāšifrē daļu no datiem, vai arī tiek nodalīts privātais datu apgabals un korporatīvais datu apgabals. Ļoti bieži IBM risinājumi nav pat redzami, bet atļauj atvērt daļu no uzņēmuma iekšējām sistēmām daudziem cilvēkiem. Ja mēs to neizdarīsim, cilvēki atradīs citu veidu, kā tikt pie datiem un tas būs daudz nedrošāk.
Strādājat arī ar Latvijas valsts iestādēm un pašvaldībām?
Jā, bet mūsu klienti ļoti reti ir gatavi publiski informēt par tiem risinājumiem, ko mēs ieviešam.
Vai tad jums nav jāiziet ierastā iepirkumu konkursa procedūra, kurā jāpiesakās, jāuzvar un tad līdzdalība konkursā parādās publiski, vismaz Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā?
Tādā aspektā - ir gan. Tomēr mēs ne vienmēr ar klientiem sadarbojamies tieši, vairāk ar savu sadarbības partneru starpniecību. Mēs varam paši piedalīties konkursos, bet biežāk IBM tiek pieaicināts konkrētu sadarbības projektu veikšanai. Turklāt sarežģīti uzdevumi nereti tiek veikti vairākām kompānijām kopīgi sadarbojoties. Katrs projekts ir individuāls. Ir projekti, kurus mēs, IBM, īstenojam vienatnē, ir projekti, kur sadarbojamies ar daudziem citiem IT nozares spēlētājiem.
Otru intervijas daļu lasiet trešdienas, 27.augusta, laikrakstā Diena!