Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Avens: Krievijas un Rietumu problēmas ir pārvaramas

Krievijas miljardieris un vienlaikus arī latviešu strēlnieka mazdēls, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mecenāts un mākslas darbu kolekcionārs Pēteris (Pjotrs) Avens intervijā Romānam Meļņikam.

Dzīvojam dīvainā laikā, kad atkal ir pretnostatījums starp Rietumu pasauli un Krieviju, daudzi runā par aukstā kara atgriešanos. Kā jūs vērtējat situāciju, īpaši ņemot vērā, ka dzīvojat Krievijā, bet ļoti daudz uzturaties ārpus tās robežām?

Es neesmu politiķis, īpaši negribu to komentēt. Bet, neapšaubāmi, šobrīd ir ne to labāko attiecību periods, ceru, ka tas drīz beigsies. Bizness no tā cieš. Mēs nodarbojamies ar biznesu gan Krievijā, gan Rietumos un esam īpaši ieinteresēti, lai valstu attiecības būtu normālas.

Ir sajūta, ka pārskatāmā nākotnē attiecības var uzlaboties? Vai abām pusēm ir vēlme normalizēt situāciju?

Es domāju, ka vēlme neapšaubāmi ir, taču ir liels savstarpējas izpratnes trūkums, domāju, ka abas puses - ja runājam par Rietumiem un Krieviju - slikti saprot viena otru; pēdējos gados, manuprāt, nav bijis normāla savstarpējā dialoga. Šajā - kontaktu un dialoga uzturēšanas - kontekstā netiek novērtēta arī biznesa nozīme. Ir sakrājies ļoti daudz mītu, aizvainojumu, emociju, kas vedina uz konfliktu, kaut man liekas, ka racionālu argumentu konflikta uzturēšanai ir mazāk nekā emocionālu.

Hilarija Klintone nesen izteicās, ka vissvarīgākais šobrīd Rietumu attiecībās ar Krieviju ir uzturēt pastāvīgu dialogu.

Es arī tā domāju. Es ļoti daudz laika pavadu Rietumos. Pirms ierašanās Latvijā biju ASV, Lielbritānijā, Austrijā. Attiecību uzturēšana ir viens no mērķiem. Daudz runājam, cenšamies uzturēt pastāvīgu dialogu ar mūsu Rietumu partneriem. Domāju, ka labas biznesa attiecības veicina arī labāku savstarpējo sapratni starp valstīm.

Kā šis starptautiskais pretnostatījums, sankciju un noteiktu preču moratoriji ietekmē dzīvi Krievijā, tostarp nabadzīgāku iedzīvotāju vairākuma attieksmi pret turīgākajiem?

Krievijā tiešām ir ļoti daudz mītu par bagātajiem. Tā ir pareizticīgo, nevis protestantu sabiedrība, tāpēc attieksme pret turīgumu atšķiras no tās, kāda ir Rietumos, tostarp Latvijā. Tāpēc Krievijā diemžēl attieksme pret turīgajiem tradicionāli ir netaisnīgi slikta, un tas īpaši nemainās.

Izskatās, ka rietumvalstīs to neņem vērā, ieviešot sankcijas.

Tur arī daudz ilūziju. Es domāju, ka daudz ilūziju ir abās pusēs. Būtiskākais, par ko mēs, uzņēmēji, esam vienmēr iestājušies un iestājamies, - ir ārkārtīgi kontrproduktīvas jebkura veida sankcijas pret privāto biznesu, jo tas apdraud dialoga iespējamību, nekādā veidā neietekmē valsts īstenoto politiku, grauj to sabiedrības daļu Krievijā, kas manā skatījumā ir visvairāk uz Rietumiem orientēta. Es negribu komentēt sankcijas attiecībā uz valsts kompānijām, tas nav mans jautājums, bet, kas attiecas uz privāto biznesu, es neapšaubāmi esmu krass pretinieks šādām lietām. Privātbizness nodrošina, ka valsts kļūst daudz normālāka. Ja Rietumi vēlas redzēt Krieviju kā demokrātisku, plaukstošu valsti, privātbiznesa likvidēšana to noteikti neveicina.

Teicāt, ka daudz ceļojat, uzturat biznesa kontaktus. Kāda ir Rietumu uzņēmēju attieksme pret jums?

Kas attiecas uz mani, maniem partneriem, mēs arī, neapšaubāmi, saskaramies ar problēmām Rietumos, bet redzu, ka tās ir pārvaramas. Kas attiecas uz banku jomu, šodien kā Krievijas banka vispār neredzam sadarbības problēmas ar mūsu Rietumu partneriem. Izņemot kādas pāris banku, kas ar mums pārstājušas strādāt. Bet kopumā ir absolūti normālas darba attiecības. Citās jomās, kurās darbojamies, protams, ik pa brīdim rodas kādas problēmas, bet tās pamatā ir informācijas trūkuma dēļ; kopumā situācija ir normāla.

Arī vairākas mūsu bankas strādā ar Krievijas klientiem...

Paldies dievam!

...redzam, ka ir krietni daudz Krievijas uzņēmēju, kas savu naudu labprātāk glabā kādā no rietumvalstīm.

Arī mums ir banka Amsterdamā, tur daudz Krievijas klientu. Taču jāsaka, Krievijas pilsonim šobrīd atvērt kontu rietumvalstīs ir liela problēma. Es uzskatu, ka tas ir slikti un negodīgi, taču tāda ir situācija. Londonā, ja no ielas ienāc bankā ar Krievijas pasi, kontu atvērt nav iespējams.

Cilvēki no Krievijas ierodas ar savu naudu, grib glabāt to Rietumos, bankām tā kā vajadzētu būt ieinteresētām šādos klientos.

Kapitālam nav robežu - būtu tikai normāli, ja ir iespējas glabāt naudu tur, kur gribi. Tas, ka normāliem Krievijas uzņēmējiem neļauj atvērt kontus, nav īpaši vieda politika, bet tāda tā ir...

Latvijā mēdzat būt bieži. Tas saistīts ar to, ka jūsu vectēvs bija latvietis?

Jā, Latvijā esmu bieži. Man šeit dzīvo radinieki, šobrīd būvējam ģimenes māju pie Madonas, ir daudz draugu, esmu Krievijas un Latvijas uzņēmējdarbības padomes priekšsēdētājs.

Latvijā arī esat ieradies biznesa darīšanās?

Nē, atbraucu uz Aleksandra Drēviņa (krieviski - Drevina) un Nadeždas Udaļcovas izstādes atklāšanu Mākslas muzejāRīgas birža. Man pieder liela Drēviņa darbu kolekcija, šos viņa darbus esmu atvedis uz izstādi.

Jums Latvijā ir kādas biznesa intereses?

Nekādas. Esmu sava tuva drauga Jurija Šeflera īpašumā esošā Latvijas balzāma direktoru padomē, bet tas ir tīri formāls amats.

Latvijā aktīvi darbojas jūsu radītais labdarības fonds Paaudze.

Tā ir vēl viena mana darbības joma, kas ir ļoti svarīga. Īstenojam daudzus labdarības projektus. Tas ir gan atbalsts bērnu medicīnai, gan kultūras sakariem starp Krieviju un Latviju. Domāju, ka Paaudze ir viens no lielākajiem labdarības fondiem Latvijā.

Kas mudināja jūs darboties arī šajā jomā?

Kā saka, naudu uz viņpasauli līdzi nepaņemsi. Nauda ir radīta tāpēc, lai to pareizi tērētu. Ikviens tērē naudu tam, kas tam patīk, ko uzskata par pareizu. Manas dzimtas saknes ir Latvijā, man, protams, gribas palīdzēt šejienes cilvēkiem. Palīdzība bērniem vispār ir svēta lieta, īpaši, ja runājam par bērnu onkoloģiju. Kas attiecas uz kultūras sakariem starp Latviju un Krieviju, es patiesi uzskatu, ka mums ir bijusi kopīga vēsture, lai arī kā to kāds nevērtētu, man ļoti gribētos, un tas saistās arī ar manu izcelsmi, lai Latvija un Krievija viena otru saprastu, nenovērstos viena no otras, lai dažādi, arī gadsimtiem seni aizvainojumi būtu pārvarēti, būtu normālas, labas, labestīgas attiecības. Lai nebūtu nekādu pretkrievisku emociju Latvijā un pretlatvisku - Krievijā.

Vai izjūtat pretlatvisku noskaņojumu Krievijā?

Nē, bet pretkrievisku Latvijā gan. 

Visu Romāna Meļņika interviju ar Pēteri Avenu lasiet pirmdienas, 20.jūlija, laikrakstā Diena! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Birokrātijas spīlēs

Diezgan spilgtu paraugstundu tam, kādēļ ļoti, patiešām ļoti steidzami nepieciešams uzsākt birokrātiskā sloga mazināšanas aktivitātes, nupat demonstrē ne vairs tikai ierēdņi, bet arī politiķi, savās &q...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē