Birkavs par embargo krīzi: Valdības rīcība ir pārāk lēna

Saistībā ar šābrīža krīzi pasaulē un tās ietekmi uz Latviju nesen kopā ar citiem bijušajiem premjeriem bijāt uz tikšanos pie Valsts prezidenta. Bija doma reāli piedāvāt palīdzību vai tikai par sevi atgādināt?Kāpēc gan mums būtu jāatgādina par sevi? Es jau daudzus gadus darbojos divos starptautiskajos klubos, manu pieredzi izmanto citas valstis, nevis Latvija, man darba pietiek. Mums, bijušajiem premjeriem, jau kopš 1998. vai 1999.gada ir bijušas regulāras tikšanās, kurās piedalījušies arī bijušie prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis. Parasti šīs tikšanās organizējām kopā ar Māri Gaili, šoreiz iniciatīva nāca no Ivara Godmaņa un Aigara Kalvīša. Ņemot vērā, ka situācija kļūst arvien draudīgāka, sabiedrība polarizējas, ekonomika ir apdraudēta (un trausla ekonomika prasa ļoti spēcīgu vadību), tad nospriedām, ka mums jāpiedāvā tas, ko zinām, kāda ir mūsu iepriekšējā pieredze krīzes apstākļos.Vispirms ar piedāvājumu palīdzēt vērsāties pie premjeres.Situācija principā prasa, lai rīkotos nekavējoties. Manuprāt, šobrīd valdības rīcība ir par lēnu. Šajā gadījumā absolūti nepieciešams krīzes centrs. Tāds var būt arī valdība.Ja tā ir aktīva.Jā, un ja darbojas profesionāli.Cik profesionāli ir ekspremjeru sagatavotie padomi?Šo padomu pamatā ir reāla situācijas analīze. Faktiski valdība neizmanto tādus spēcīgus instrumentus kā starptautiskās auditorkompānijas, kas strādā Latvijā un kas profesionāli analizē situāciju, banku speciālistus, cilvēkus, kam praktiski svarīgi izvērtēt, kas notiek, jo tas skar viņu biznesu. Valdība stāv malā un, tikai savā starpā apspriežoties, nolemj: darīsim tā. Protams, ir brīži, kuros var darboties intuitīvi, bet lielākoties politiku realizē, precīzi zinot, ko grib sasniegt. Mūsu iznāciens vienlaikus ir arī mēģinājums piesaistīt uzmanību tam, ka ir nepieciešams profesionāls krīzes risinājums.Šobrīd turpināt vērtēt situāciju un ar Valsts prezidentu plānojat tikties atkārtoti. Kas ir tie priekšlikumi, produkts, ko varat piedāvāt?Viena grupa priekšlikumu skar pasākumus, kas nepieciešami pārtikas sektorā. Otra saistīta ar starptautisko darbību, respektīvi, Latvijas interešu aizstāvību Briselē, jo virkne pasākumu nav realizējama tikai vienā valstī, ir jābūt kopējai ES politikai (to valdība arī pati labi saprot). Tad ir grupa priekšlikumu, kas skar nodokļu politiku un daļēji attiecas uz krīzes laiku, bet iziet arī ārpus tā. Un vēl viena priekšlikumu grupa saistīta ar Āfrikas cūku mēri, jo uzskatām, ka arī šajā jomā valdības institūciju rīcība nav pietiekami aktīva. Bez tam, un tas ir mans personiskais viedoklis, ko izklāstīju arī prezidentam, krīzes laikā, kad ciešam zaudējumus, mums ir nepieciešams atrisināt tās problēmas, kuras parasti vai nu paslaukām zem paklāja, vai vienkārši izliekamies neredzam, vai ko nepietiek drosmes risināt. Tās ir gan iekšpolitiskās problēmas, gan ārpolitiskās neizdarības - šobrīd daudzkārt šķiet, ka ārpolitika sāk atrauties no ekonomikas. Vienubrīd ārpolitika strādāja pareizāk un precīzāk.Tagad bieži vien dzird: nu, kas tur - zaudējumi ekonomikai no šī starptautiskā saspīlējuma niecīgi, izdzīvos stiprākie, līdz ar to mēs tikai nostiprināsimies. Neveiksminieki paši vainīgi, ka riskēja, lai tad nu iet postā. Tāda liberāla pozīcija. Jūs arī liberālu partiju savulaik vadījāt...Jā, joprojām esmu liberālis. Jūs man tagad sociālliberālismu ar darvinisma pieskaņu pieminat. Neaizmirstiet, ka te nav dzīvnieku pasaule, bet cilvēki ar ģimenēm un biznesu, kas uztur daudzus līdzcilvēkus. Sankcijas un embargo sagrauj brīvā tirgus principus. Vienlaikus brīvais tirgus ir vienīgais spēks, kas ļautu izkļūt no tādas situācijas. Tādēļ, ka visu tirdzniecības ceļu maršruti tagad tiek pārskatīti, jaunu tirgu meklēšanā šobrīd vairs nepietiek ar to, ka piedalās izstādēs un semināros. Tagad pilnīgi pretēji manai liberālisma pieejai valdībai ir jāpalīdz uzņēmumiem ieiet konkrētā valstī.Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 26.augusta, numurā!