Neesmu naivs, protams, ka aģitēšanas pasākumi ir neatņemama un loģiska priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļa, tomēr vairāk par visu vēlēšos redzēt, cik mēnešu, bet varbūt pat tikai nedēļu paies pēc mirkļa, kad tiks izveidota jaunās Rīgas domes valdošā koalīcija un vēlētājiem tās deputātus savā apkaimē ar rūpju rievām izvagotu seju vairs neredzēt līdz pat nākamajam priekšvēlēšanu periodam.
Neapgalvoju, ka tādi būs visi. Visticamāk, tikpat sasniedzami vismaz kādu laiku būs apkaimju biedrību pārstāvji, kuri vairāku partiju sarakstos kandidē uz pašvaldības krēsliem. Taču pēcvēlēšanu periods un būšana koalīcijā šiem cilvēkiem, manuprāt, būs ļoti liels personisks izaicinājums. Sevišķi gadījumā, ja viņu saraksta biedru domas par pilsētas attīstību un pārvaldību izrādīsies krietni atšķirīgas. Tādēļ atļaušos izteikt visai teorētisku prognozi, ka pēc gada varam piedzīvot situāciju, ka no dažādiem sarakstiem ievēlētie apkaimju aktīvisti nonāks pie skaudra secinājuma, ka partiju sarakstos uzaicināti nevis savas pārliecības un ideju dēļ, bet gan ar mērķi izmantot viņus kā ēsmu, lai partijai kopumā sazvejotu tieši šos aktīvistus atbalstošo pilsētnieku balsis. Taču no otras puses – varbūt šāda situācija, ka apkaimju aktīvisti izveido savu atsevišķu frakciju, nāktu par labu pilsētai kopumā.
Taču šo vēlēšanu sakarā mani – bet, kā nupat jau redzu, ne tikai mani – sakaitināja cita tendence. Iespējams, tāda bijusi arī iepriekš, taču to izteikti pamanīju tieši šogad. Proti, runa ir par atsevišķu kandidātu īstenotu "privātas kampaņošanas" mehānismu, ar moderno tehnoloģiju palīdzību sūtot "aģitlapiņas" īsziņu veidā vai WhatsApp. Man nav iebildumu, ja man pazīstams cilvēks par sevi aģitē, piemēram, savā profilā Facebook, kuru es pamanu, un man ir izvēle – lasīt vai ne. Bet, ja es saņemu personalizētu politisko pašreklāmu no cilvēka, kuru daudzus gadus neesmu saticis dzīvē, man tas tomēr šķiet ļoti dīvaini, bet precīzāk – nepieklājīgi uzbāzīgi. Un esiet droši – balss vietā varat saņemt ignoranci.