Jautājums par to, kas būs nākamais Vācijas kanclers un kāda koalīcija nāks pie varas apvienotās Eiropas nozīmīgākajā valstī pēc Bundestāga vēlēšanām, īpašu nozīmi tikmēr iegūst tāpēc, ka pēc jaunas valdības izveides savu politisko karjeru pēc 16 atrašanās pie varas gadiem beigs Vācijas kanclere Angela Merkele. Apvienotās Eiropas vadošajai politiķei pašsaprotami ir vēlēšanās dot varu pašas izraudzītam un virzītam pēctecim, pateicoties Merkeles atbalstam par KDS līderi un kanclera amata kandidātu kļuvušajam Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ministru prezidentam Armīnam Lašetam. Šāda iespēja ne tikai kļūtu par spožu noslēgumu Merkeles karjerai, bet arī sniegtu pārliecību, ka nav apdraudēts viņas atstātais politiskais mantojums, tostarp ieguldījums apvienotās Eiropas veidošanā.
Galvenās šī mantojuma sastāvdaļas ir neatlaidīga Vācijas ietekmes palielināšana Eiropas Savienībā (ES), soli pa solim cenšoties pakļaut pēdējo Vācijas nacionālajām interesēm, tajā skaitā ar centralizācijas palīdzību, kā arī tikpat neatlaidīgi centieni izmantot katru iespēju Berlīnes ģeopolitiskās suverenitātes palielināšanai. Pat ņemot vērā šo procesu laikā pieļautās kļūdas (piemēram, 2015. gada migrantu krīzi), rezultāti ir gana iespaidīgi, un savam amata pēctecim Merkele atstās jau citu Vāciju un arī Eiropu.
Galvenā Merkeles problēma tikmēr ir, ka viņai tā arī nav izdevies atrast savam līmenim atbilstīgu pēcteci. Sākotnēji par tādu kļuvusi Annegrēta Krampa-Karenbeuere izrādījās šai misijai atklāti neatbilstoša, savukārt Lašeta vājā vieta ir harismas trūkums un attiecīgi niecīgs vēlētāju atbalsts, kuru vēl vairāk samazināja Lašeta pieļauta viena, taču visticamāk, ka liktenīga komunikācijas kļūda. Rezultātā aizejošajai kanclerei atliek cerēt, ka vēlētāji 26. septembrī balsos ne tik daudz par līderiem, cik par partijām un to programmām. Pretējā gadījumā Vāciju ar augstu ticamības pakāpi gaida SDP un zaļo koalīcija (domājams – ar liberāldemokrātiem kā trešajiem partneriem), kā arī lielākā vai mazākā mērā cits un ne tuvu tik pastāvīgs ģeopolitiskais kurss.
Ēnas pār Merkeles mantojumu
Pirms pāris mēnešiem vēl valdīja vispārēja pārliecība, ka 26. septembrī gaidāmo Vācijas parlamenta apakšpalātas (Bundestāga) vēlēšanu rezultāts ir būtībā izlemts un ka par to uzvarētāju kļūs Kristīgo demokrātu savienības un Bavārijas Kristīgo sociālistu apvienība (KDS/KSS). Šobrīd situācija ir mainījusies, un par priekšvēlēšanu cīņas favorītiem, galvenokārt pateicoties kanclera amata kandidāta Olafa Šolca personiskajai popularitātei, ir kļuvuši sociāldemokrāti (SDP).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.