Pavisam nesen – šajā vasarā – jūs Dienai stāstījāt par reiderisma mēģinājumu, ko piedzīvoja NP Foods. Kā situācija mainījusies pēc NP Foods pārdošanas Orklai?
Es teiktu, mūsu situācija kļuvusi drošāka, jo viena lieta ir vērsties pret vietējo uzņēmumu, kura liktenis valsts institūcijām visumā ir vienaldzīgs, pavisam cita lieta – vērsties pret lielu, starptautiski ietekmīgu skandināvu uzņēmumu, kuram ir spēcīgāki argumenti, lai ierēdņi un atbildīgās institūcijas sāktu risināt šo jautājumu, kaut vai ar Ārvalstu investoru padomes starpniecību.
Es iepriekš nebiju ar mūsu valsts tiesu sistēmu tik detalizēti sastapies, bet tagad pēc NP Foods piedzīvotā reiderisma uzbrukuma un situācijas, kad uzņēmuma konti tika apķīlāti, es neticu Latvijas tiesu sistēmai. Ir gadījumi, kad vienkāršu jautājumu mūsu valsts tiesas nevar izlemt trīs gadus, bet lēmumu apķīlāt kontus uzņēmumam, kas ir industrijas flagmanis – valsts mēroga nacionāla vērtība, var izlemt burtiski vienā diennaktī un izdarīt visu, lai paralizētu uzņēmuma darbību. Valsts institūciju pārstāvji saka: "Likumi Latvijā ir pareizi uzrakstīti, tikai ar piemērošanu iet slikti". Tad ko mums darīt? No Zviedrijas tiesnešus importēt, vai? Man diemžēl nākas piekrist Ārvalstu investoru padomei, ka Latvijas tiesu sistēma ir korumpēta. Protams, tiesneši ir dažādi, visi tiesneši noteikti nav pelnījuši pārmetumus, bet tāpēc jau dažādu shēmu īstenotāji no ofšoriem meklē to tiesnesi, kas pieņem viņiem labvēlīgus lēmumus. Ar pirmo piegājienu tas neizdodas, bet, teiksim, desmitais tiesnesis, pie kura viņi vēršas, arī pieņem ofšoram izdevīgo lēmumu. Pastāv prakse, ka prasības iesniedzējs vienkārši iesniedz savu prasības pieteikumu atkal un atkal līdz tas nonāk pie tā vēlamā tiesneša, kas pieņem attiecīgi vēlamo lēmumu. To, ka tā notiek, es neizgudroju – tas ir fakts, to man arī citi cilvēki ir teikuši.
Varbūt situācija uzlabotos, ja krimināllikumā precīzi tiktu definēta atbildība tieši par reiderismu kā par noziedzīgu nodarījumu?
Mēs, NP Foods, esam ražotāji, nodrošinām darbu aptuveni tūkstotim cilvēku. Mēs gribētu koncentrēties uz galveno, respektīvi, uz ražošanu. Diemžēl Latvijā jau ir izveidojusies sistēma, ka atbildīgās institūcijas un ierēdņi uzņēmējiem saka: "Jūs dodiet mums savus priekšlikumus, tad mēs skatīsimies, kā risināt konkrēto situāciju". Uzņēmēji ir spiesti algot juristus, ekspertus, pētīt likumus un normas, lai izstrādātu priekšlikumus, kurā likumā kādu pantu vajadzētu mainīt. Taču vēlāk ierēdņi uzņēmējiem pasaka: "Speciāli jums mēs likumus nemainīsim." Uzņēmēji nepieciešamās izmaiņas normatīvajos dokumentos cenšas panākt ar dažādu nozaru organizāciju starpniecību. Bet vajadzētu būt tā, lai ierēdņi, Saeimas deputāti, un ministri paši pētītu un analizētu, kas notiek valstī, atnāktu aprunāties ar uzņēmējiem un pēc tam paši izdarītu secinājumus par to, kur ir problēmas – piecos likumos vai vienā likumā, jo tieši viņi – gan tautas kalpi deputāti, gan ministri, gan ierēdņi par šo darbu saņem algu. Ja uzņēmējiem jādara viņu darbs, tad uzņēmējiem pienāktos saņemt arī deputātu, ministru un ierēdņu algu. Pretējā gadījumā tiek vilcināts laiks un netiek risināta situācija pēc būtības, taču uzņēmumiem nereti tieši šis laiks var būt noteicošais faktors. Ir mūsu nozarē problēmas, kas ilgst gadiem, un kā stājas amatā jauns ministrs, tā uzņēmējiem saka: "Uzrakstiet par savu problēmu, uzrakstiet savus priekšlikumus", bet uzņēmējs par šo jautājumu jau sarakstījies ar vairākiem priekšgājējiem ministra amatā. Trūkst pēctecības principa, tas viss tikai nogulstas ierēdņu atvilktnēs. Es gribu darīt savu darbu – ražot tortes, konfektes un pēc iespējas vairāk eksportēt, nevis strādāt Saeimas deputātu, ministru un ierēdņu vietā.
Esat teicis, tas, ka Orkla iegādājoties NP Foods, paver Latvijā ražotajai produkcijai ceļu uz jauniem tirgiem. Tieši uz kādiem?
Konkurences padomes (KP) visās trijās Baltijas valstīs šobrīd sāk vērtēt NP Foods iegādes darījumu, un šāda izvērtēšana nekad nav ātra. Es prognozēju, ka ap Jauno gadu varētu būt KP atzinums – varbūt Igaunijā ātrāk, Latvijā mazliet vēlāk, varbūt otrādi. Tikai tad, kad KP atzinums būs, Orkla varēs pilnvērtīgi darboties, tāpēc es vēl nevaru par konkrētiem, jauniem eksporta virzieniem runāt. Pieļauju, ka Ziemeļvalstu, arī kopumā Ziemeļeiropas tirgus varētu būt viens no šiem virzieniem. Uzņēmuma Orkla mērķis ir būt Ziemeļeiropā vadošajam saldumu industrijas spēlētājam, zinu, ka šī uzņēmuma pārstāvji ļoti daudz laika velta tieši Ziemeļeiropas tirgus apguvei un savu pozīciju nostiprināšanai tajā. Šī Norvēģijā bāzētā uzņēmuma galvenais mērķis – vismaz patlaban – nav Mongolijas un Mongolijas kaimiņvalstu tirgus.
Tātad Laimas konfektēm plašāk varētu pavērties ceļš uz Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas veikalu plauktiem?
Teorētiski jā, praktiski, lai tā notiktu, Ziemeļvalstu iedzīvotājiem jāmaina savi saldumu izvēles paradumi, bet es domāju, kopsaucēju paradumu aspektā iespējams atrast.
Kā vērtējat priekšlikumus mazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai? Jūsuprāt, būtu jāmazina PVN visai pārtikai vai tikai daļai pārtikas produktu?
Ideja par PVN mazināšanu pārtikai ir sena. Ar citiem pārtikas ražotājiem mēs par to daudz diskutējām pirms gadiem četriem. Es vienmēr esmu bijis ļoti radikāli noskaņots un uzskatu, ka visām pārtikas precēm PVN jābūt 0%. Ir bijušas daudzas sanāksmes, to vidū, arī Zemkopības ministrijā, kur ar prezentāciju uzstājas Finanšu ministrijas pārstāvji, cenšoties pierādīt, kādu ļaunumu PVN mazināšana nodarīs valstij, bet valsts iestādēs ik dienu vairāki simt cilvēku strādā ar mērķi pierādīt to, ko viņi grib pierādīt. Mums, uzņēmējiem, tam strādā viens, divi cilvēki. Tomēr ierēdņi nezina reālo situāciju tautsaimniecībā, mēs, uzņēmēji zinām. Mūsu, uzņēmēju, arguments ir aicinājums: "Paskatieties uz citām valstīm!" Valstis, kurās PVN pārtikai ir samazināts, taču nav bankrotējušas, bet veiksmīgi attīstās. Uzskatu, ka ir jābūt savstarpējai sadarbībai un viedokļu apmaiņai starp valsti un uzņēmumiem, lai kopā sasniegtu vēlamo rezultātu, no kā ieguvēji būtu gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji un valsts kopumā.
Otru intervijas daļu lasiet otrdienas, 2.septembra laikrakstā Diena!