Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Jauna aukstā kara aprises

Nesen kļuva oficiāli zināms to kopskaitā 110 valstu saraksts, kuras ir aicināties piedalīties ASV prezidenta Džo Baidena rīkotajā tiešsaistes samitā par demokrātiju, kas paredzēts 9. un 10. decembrī un kura mērķis formulēts kā demokrātiju nākotnes apspriešana.

Faktiskais pasākuma mērķis, protams, ir ievērojami plašāks – alianses izveide anglosakšu valstu (bez ASV arī Lielbritānijas) vadībā cīņai ar to galvenajiem ģeopolitiskajiem oponentiem Ķīnu un Krieviju, to sabiedrotajiem un pie viena arī ar tām valstīm, kuru līderi neslēpj vēlmi doties patstāvīgā ģeopolitiskajā peldējumā (piemēram, Turciju). Raugoties pēc būtības, forums ir ietvaru piešķiršana faktiski jau ritošajam jaunajam aukstajam karam starp anglosakšu valstīm un Eirāzijas lielvarām (kas lielā mērā ir arī civilizāciju konflikts), definējot to kā cīņu starp demokrātijām un autoritāriem režīmiem. Galvenie pretinieki ir zināmi, konfrontācijas noteikumi sāk iegūt konkrētas aprises, un tagad dienaskārtībā ir atbalstītāju sastādīšana vairāk vai mazāk vienotā ierindā.

Ar pēdējo tikmēr ir problēmas, lielā mērā tādēļ, ka vairākums samita par demokrātiju lūgto valstu, izņemot tās, kuras bažījas par Eirāzijas lielvalstu iespējamajiem tīkojumiem, ne tuvu nav noskaņotas bezkompromisa cīņai jauna aukstā kara ietvaros. Autoritārie un nosacīti autoritārie līderi atšķirībā no pirmā aukstā kara un padomju komunistiem ir tādi paši kapitālisti kā viņu demokrātiskie un nosacīti demokrātiskie kolēģi un piedevām vēl negrasās nodarboties ar savu ideoloģiju un politisko sistēmu eksportu globālā mērogā. Atšķirībā no anglosakšu un plašākā nozīmē rietumvalstīm, kuras bieži neslēpj vēlmi visu pārveidot pēc savas līdzības. Un tā ir tikai daļa no iemesliem, kuru dēļ valstu mobilizācija nebūt nenorit gludi, bet daļa jauniesaucamo nešaubīgi meklēs iespējas izvairīties no dienesta. Zīmīgi, ka atsevišķas nozīmīgas valstis, tostarp NATO dalībvalstis Ungārija un Turcija, nav pat iekļautas samita par demokrātiju lūgto viesu sarakstā.

Papildu faktors, jāpiebilst, ir arī aizvadītā aukstā kara pieredze, kura laikā dažādi sociālistiskie kapitālisti un kapitālistiskie sociālisti vai nu vienlīdz distancējās no abām nometnēm, vai arī veikli manevrēja starp tām. Pēc visa spriežot, gribētāju atkārtot šo pieredzi netrūkst, vienīgi jautājums ir, vai un cik lielā mērā tas būs iespējams. Pēc visa spriežot, ne īpaši, jo spēles noteikumi šoreiz ir citi un sēdēšanu uz diviem krēsliem vienlaikus tie neparedz. Tāpēc izvēle būs jāizdara ļoti daudziem, pat neraugoties uz to, ka dažos gadījumos (piemēram, Armēnijas) tā var kļūt par reālu apdraudējumu valstu turpmākai pastāvēšanai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...

Pārsteidzoši, taču paredzami

Pretēji tam, ka ASV prezidenta vēlēšanās tika gaidīta ārkārtīgi sīva cīņa un prognozēts, ka uzvarētāja noteikšana ilgs vismaz vairākas dienas, bet šo procesu pavadīs skandāli un tiesāšanās, uzvarētā...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē