Kāpēc tā?Jāsaka, lielākā problēma tiešām ir šie PVN karuseļi, tie nodara vislielāko ļaunumu mūsu valsts un arī citu ES valstu budžetiem. Ar 1. aprīli stājās spēkā noteikumi, ka bankām ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem, tātad tajā virzienā mēs šobrīd jau strādājam. Kā zināms, Latvijā neieņemtā PVN plaisa ir apmēram 750 miljoni eiro. Eiropā kopumā tie ir apmēram 168 miljardi. Jāmeklē risinājumi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas līmenī. Pirmkārt, tā ir ātrāka informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, otrkārt - tas, pie kā mēs šobrīd strādājam, - paplašināta reversā PVN ieviešana, treškārt, sliekšņa samazināšana, līdz kuram Valsts ieņēmumu dienests neprasa apliecinošus dokumentus - pavadzīmes, rēķinus. Patlaban tas ir 1400 eiro līmenī. Jāvērtē, cik mēs to varētu samazināt, jo tā sauktajās PVN karuseļu shēmās arī ar daudziem maziem gadījumiem tiek nodarīts kaitējums valsts budžetam. Protams, jāvērtē arī banku tālāka iesaiste dažādu PVN izkrāpšanas shēmu atklāšanā.Ilgstošā, šķiet, bezcerīgā cīņa pret nodokļu izkrāpējiem rada iespaidu, ka vairāk rūpējamies par to, kā izskatāmies uz āru, satraucoties, kāds būs kredītreitings, kā mūs vērtēs iestāšanās OECD kontekstā, mazāk rūpējoties par to, kā paši jūtamies. Ja trūkst naudas budžetā, vieglāk laikam palielināt nodokļus?Es domāju, ka pašlaik nē. Tas, ko esam iekšēji diskutējuši Finanšu ministrijā, nodokļus nākamajam gadam mēs neesam gatavi celt. Bet vajadzības tajā pašā laikā pieaug. Skaidrs, ka jāskatās, kā varam samazināt ēnu ekonomikas daļu, nepalielinot nodokļu slogu esošajiem uzņēmējiem. Mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, ka nodokļu iekasējamība ir 33% no IKP, bet tas nenozīmē automātiski nodokļu celšanu. Ja tiekam galā kaut vai ar pieminētajiem PVN karuseļiem, tas nozīmē lielākus ieņēmumus valsts budžetā tīri no tā, ka pieaug godprātīgo nodokļu maksātāju īpatsvars.Vai cīņa pret nodokļu nemaksātājiem bijusi efektīva?Te jāņem vērā būtisks aspekts - lai cīņa pret negodīgajiem nekaitē godīgajiem. Parādās situācijas, ka uzņēmēji darbojas legāli, godprātīgi un viņi nemaz nezina, ka viņu darījuma partneru partneri kaut kādā tālākā ķēdes posmā bijuši negodīgi, piemēram, īstenojuši karuseļshēmas, lai izkrāptu PVN. Kad VID pēta shēmu, tajā tiek iezīmēti visi iesaistītie, arī tie, kas bijuši labticīgi, kas darbojas godīgi un kuriem ir reāla radītā prece vai pakalpojums. Jāsaprot, kā mēs varam pasargāt to uzņēmumu, kuram arī pēc būtības nebūtu jāatbild par piegādātāju vai to partneru godaprātu. Iespējams, ir jāstrādā pie tā, lai paplašinātu reversā PVN pielietošanu, tas nozīmē, ka kaut kādās nozarēs iekasēsim mazāk, bet arī kaut kādās - būtiski samazināsim tā izkrāpšanas no valsts iespējas.Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9.maija, numurā!**
Kā atgūt neiekasētā PVN 750 miljonus
Tā sauktajās PVN karuseļu shēmās arī ar daudziem maziem gadījumiem tiek nodarīts liels kaitējums valsts budžetam, intervijā Romānam Meļņikam pauž Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.Fragments no intervijas:**Īsi pirms šīs sarunas portālā Financenet pamanīju rakstu, kurā advokāte Liberte ļoti precīzi noformulējusi to, par ko gribēju jautāt, - lai gan bankām ir pienākums ziņot par gadījumiem, kad ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pārsvarā šīs prasības ievērošana tiek prasīta no bankām, kuras orientējas uz ārvalstu klientu jeb nerezidentu apkalpošanu, nevis vietējos uzņēmējus apkalpojošām bankām, kuru konti un pakalpojumi tiek aktīvi izmantoti, lai izvairītos no PVN nomaksas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.