Kaimiņš sērfo uz Lemberga viļņa

Nu tam uzradies sekotājs - aktieris, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, paziņojot, ka pašvaldību vēlēšanās pretendēs uz Lemberga krēslu. Kā tas vērtējams?Lemberga rīcība vienmēr piesaista mediju uzmanību. Tāpēc daudzi savā politiskā retorikā vai uzbrukumos, izmantojot Lemberga vārdu, mēģina izmantot viņa popularitāti, lai celtu arī savu atpazīstamību un popularitāti.Vai te ir tikai Lemberga faktors? Mēdz taču būt arī citi spoži personāži, kuru saulītē pagozēties ne tik pamanāmajiem.Nē, tur ir tā lieta, ka Lemberga tēls, ja skatāmies no komunikāciju viedokļa, ir zināms fenomens, ņemot vērā ilglaicīgumu un viņa paša pietiekoši lielo atraktivitāti. Viņš jau arī, tā teikt, ļoti labi māk spēlēt šo spēli tā, lai sabiedrībai patiktu. Es pat uzreiz nevaru pateikt, ar ko vēl varētu mesties cīņā, lai dabūtu tādu PR efektu, kā iestājoties pret Lembergu.Tad galvenais produkts, ko varam sagaidīt no politiķa, kas izvēlas šādu publiskas kaušanās taktiku, ir bļaustīšanās, cik viss ir slikti, nevis konkrēts piedāvājums, kā visu darīt labāk?Negāciju un problēmu valstī netrūkst. Kaimiņš kā tāds vējdēļotājs ķer šo negāciju vēju un atraktīvā veidā, izmantojot savas aktierprasmes un zināmā mērā to, ka viņš sevi demonstrē kā cilvēku, kuram nav robežu, runā par šo negāciju it kā atmaskošanu un cīnīšanos ar tām.Zināms anarhisms - saskaldīsim visu, par to, kas būs pēc tam, domāsim pēc tam?Nē, es pat neteiktu, ka viņš grib saskaldīt. Runa ir par to, ka viņa elektorāts viņam nemaz neprasa, kā mēs ko atrisināsim - viņiem svarīgi, lai ir, kas publiski pateiktu, kas ir slikti, nevis piedāvātu risinājumu, lai būtu labi.Bet, kad šādus kritizētājus ievēl parlamentā, tad gan cilvēki sāk gaidīt konkrētu rīcību. Ja tādas nav - viļas.Tādi kā Kaimiņš ar savu popularitāti parlamentā ievelk arī cilvēkus, kuri, būdami entuziasma pilni, grib piedalīties politikā, un tieši tie viļas pirmām kārtām. Jo viņiem tiek radītas nepamatotas gaidas, ka, tiekot parlamentā, kopā ar savu līderi visu mainīs. Būsim reālistiski - Kaimiņa kungs jau vairākus gadus ir parlamentā, neizskatās, ka viņš būtu kaut ko radikāli mainījis, īpaši saistībā ar tām negācijām, par ko viņš runā. Kaut vai reemigrācijas jautājumā.Un vilsies, protams, arī vēlētāji, kuri nobalso un pēc tam redz, ka tur nekas nesanāk. Interesanti, ka te varam saskatīt analoģiju ar Somiju, kur populistiskā True Finns (Īstie somi - angļu val.) nokļuva pat valdībā, un, tiklīdz tas notika, viņu iepriekš augstais reitings sabruka, jo tajā brīdī viņiem bija jāsāk pa īstam valdīt, realizēt savu politiku.Visu sarunu ar Filipu Rajevski lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 14.jūlija, numurā!**