Lai gan kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pret Krieviju vērstas, nu jau jāsaka, neskaitāmas starptautiskas sankcijas, tomēr aizvien redzams, ka tas nedod pietiekamu efektu, lai novājinātu agresorvalsts ekonomiku tiktāl, lai tai sāktu aptrūkties resursu, ko ieguldīt savā kara mašīnā.
Vienlaikus jāatzīst, ka nemaz tik dzelžainas un iznīcinošas šīs sankcijas pret Krieviju reālajā dzīvē nav, jo tās ekonomika kaut kā turpina funkcionēt, turklāt ik pa laikam publiskajā telpā arī parādās informācija par gana zināmiem lieliem starptautiskiem koncerniem, kuri joprojām turpina savu biznesu Krievijā. Izskatās, ka nekādi dažādu aktīvistu aicinājumi boikotēt šo koncernu produkciju demokrātiskajās valstīs īsti efektu nedod.
Uz šī fona zināmā mērā divējādi var uztvert arī to Latvijas uzņēmumu rīcību, kuri aizvien turpina importa vai eksporta darījumus ar Krieviju. No vienas puses, cilvēciski un no morāles viedokļa skatoties, ir gana liels pamats pārmest šiem Latvijas uzņēmējiem sadarbības turpināšanu ar agresorvalsti laikā, kad tās armija turpina apšaudīt Ukrainas teritoriju un nogalināt ne tikai tās karavīrus, bet arī civilos iedzīvotājus. No otras puses, šiem uzņēmējiem ir tikpat liels pamats argumentēt, ka sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju turpina arī citu rietumvalstu uzņēmēji, līdz ar to – kādēļ vieni var, bet citi ne? Taču jāatzīst, ka šis ir laiks, kad katrs izdara savu izvēli, kurā pusē nostāties un kādiem paņēmieniem pelnīt naudu.
Šķiet, lielākā daļa Latvijas sabiedrības ir izdarījusi diezgan skaidru izvēli, ko apliecina arī salīdzinoši īsais laiks, kurā fonda Uzņēmēji mieram iniciatīva rosināt izmaiņas likumdošanā, lai visiem maksājumiem uz "melnā saraksta" jeb sankcijām pakļautajām jurisdikcijām, ieskaitot Krieviju, tiktu piemērots 90% ieturējuma nodoklis, savāca nepieciešamos 10 tūkstošus balsu. Tagad atliek cerēt, ka šī likumdošanas iniciatīva neiestrēgs Saeimas gaiteņos, bet visai aktīvi virzīsies uz likumsakarīgu finālu. Šķiet, tikpat laba ir arī Saeimas opozicionāru – Nacionālās apvienības – iniciatīva (varbūt nedaudz populistiska un, iespējams, grūti realizējama) – liegt piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos tiem uzņēmumiem, kas ir iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajā datubāzē ar uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju. Katrā ziņā vērosim, kā rīkosies politiķi un arī uzņēmēji un kāda būs viņu izvēle.