Un tikai 2,1% iedzīvotāju ar Rīgas ielu stāvokli ir pilnīgi apmierināti, savukārt 15,8% aptaujāto ir daļēji apmierināti. Vienlaikus Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV), kura pārraudzībā ir satiksmes joma, uzsvēra, ka 44% aptaujas dalībnieku, atbildot uz jautājumu, kurās jomās jūtami uzlabojumi, pieminējuši tieši ielu un ceļu stāvokli. Runājot par uzlabojumiem, drošticami, uzlabojumus sajust un pamanīt tiešām ir iespējams, jo nav gluži tā, ka pašvaldība vispār neko nedarītu. Tajā pašā laikā Rīgā (un arī Latvijā kopumā) tomēr jūtama tendence, ka esam ļoti tālu ne tikai no tā, lai ceļi būtu pārsvarā ideāli, bet arī no tā, lai tie būtu kopumā kaut vai apmierinoši.
Skaidrs, ka pašreizējā situācija nav tikai esošās Rīgas varas atbildība un vaina – situācijas pasliktināšanos vērojam jau daudzus gadus, vienlaikus, lasot atskaņas no Rīgas domes aizvakardienas preses konferences, nedaudz iepriecina kāda cita nianse: šķiet, Rīgas rātskungi beidzot ir sapratuši, ka ikvienu nebūšanu kontekstā nu jau ir diezgan bezgaumīgi teju katra teikuma izskaņā paust, ka jebkuras problēmas iemesls ir "vecās domes smagais mantojums", ar ko neapšaubāmi ir domāts izbijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs un viņa vadītā koalīcija.
Šī nianse iepriecināja tādā ziņā, ka tas ļauj cerēt, ka pašreizējie Rīgas pārvaldītāji varbūt aizvien vairāk sāks analizēt, vērtēt, domāt, kā problēmas novērst un situāciju atrisināt, velti netērējot laiku pēc būtības tukšām frāzēm, kas pašas par sevi ceļu, ielu un tiltu stāvokli Rīgā neuzlabos. Domājot par rātskungu aplēstajām daudzmiljonu finanšu vajadzībām, iespējams, ir vērts arī ieklausīties viedoklī no malas par pavisam mazu niansi, piemēram, kaut vai attiecībā uz bedru problēmu. Kāds Twitter lietotājs, manuprāt, ierosinājis patiesībā būtisku vielu pārdomām – apsvērt iespēju nevis sistemātiski nodarboties ar bedru un bedrīšu aizlāpīšanu, bet gan īpaši sāpīgajās vietās jau uzreiz veikt nedaudz apjomīgāku remontu, kas droši vien izmaksās dārgāk, taču kalpos ilgāk, un daudz mazāk būs jābraukā "lāpītājiem" un jātērē cilvēkresursi un izejmateriāli.
Katrā ziņā risinājumi noteikti ir dažādi, galvenais – pieņemt loģiskus lēmumus.