Vispirms jāpiemin jau daudzkārt apspriestais Kariņa kariņš ar igauņiem par to, kurā valstī būs lētāks alkohols. Tas atgādina kaut kādu bruņošanās vai tautas (savas vai kaimiņu) nodzirdīšanas sacensību. Tad iniciatīva ļaut tirgot alkoholu arī internetā, kas arī vērsta uz pieejamības uzlabošanu un attiecīgi – patēriņa veicināšanu. Tiešām nekas cits vairs nešķiet būtisks, ka tik nodokļi nāk – kaut vai no lielāka apgrozījuma – un budžets pildās?
Un tam paralēli gan jestras dziesmiņas radio veikalu trokšņu fonā par alus dzeršanu un lustīgu svinēšanu, gan CSDD jau kuro gadu rīkotā sociālā kampaņa par to, lai cilvēki nebrauktu dzērumā pie stūres, gan speciālistu mudinājumi neiet peldēties, esot alkohola reibumā, pieskatīt citam citu, neļaut pārlieku iedzērušajiem visādi citādi apdraudēt savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.
Pretrunīgi vēstījumi, katrs var sadzirdēt to, kas tam tīk. Vien valsts politikas prioritātes uz tā fona kaut kur izzūd kā nebijušas. (Bet varbūt tiešām nebijušas?)
Zīmīga sakritība, ka tieši šajās dienās Skotijas valdība saviem Twitter sekotājiem ar lepnumu vēstīja, ka Skotijā tirgotā alkohola apjomi nokritušies līdz 25 gados zemākajam līmenim, "mēs esam lepni, ka 2018. gadā mēs bijām pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa minimālo cenu par alkohola vienību", un tas, kā redzams, devis rezultātu. Tātad par viņiem viss skaidrs – pirmajā vietā ir rūpes par cilvēku veselību, nevis kādiem tur budžeta ieņēmumiem, ko tik ļoti mīl izcelt mūsmāju politiķi.
Šis ir tas gadījums, kad pašreizējai valdībai, es teiktu, nepiedien līdzšinējā taktika ļaut ministriem mēģināt īstenot katram savu politiku, – te ir nepieciešama vienota nostāja, kas balstās ilgtermiņa rūpēs par sabiedrību, nevis īstermiņa budžeta pildīšanas vai sponsoru apmierināšanas interesēs. Proti, ir pilnīgs absurds, ja bijušais labklājības, tagad finanšu ministrs kopā ar premjeru iestājas par alkohola patēriņu veicinošu nodokļa likumi, kamēr veselības ministre ar ne mazāku pārliecību runā par to, ka Latvijai stingri jāturas pie akcīzes nodokļa likmju saglabāšanas un pat pakāpeniskas celšanas un ka nodokļu ieņēmumi, ko valsts iegūst no akcīzes nodokļa iekasēšanas, neatsver finansiālo slogu seku likvidēšanai no alkohola kaitīgas lietošanas sabiedrībā. Ja ir vienā valdībā, jābūt vienai politikai – un šajā gadījumā drīzāk alkohola patēriņu mazinošai. Un atrunas, ka mēs nodokli mazināsim, lai vairāk dzer kaimiņi pie mums pirkto, ir, pieklājīgi izsakoties, ciniskas.
Gorbačovs