Pret jaunajiem solītājiem

Fragments no intervijas:

Saskaņas un Gods kalpot Rīgai saraksts guvis minimālu balsu pārsvaru Rīgas domē. Tiesa, uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas publiskotā balsotāju aptauja uzrādīja, ka varu esat zaudējuši. Opozīcija jau līksmoja, bet vai daudzajos amatos esošie jūsu partiju biedri nebija panikā, ka nu zaudēs darbu?

Politika ir ļoti mainīga. Cilvēkiem jārēķinās, ka nekas nav mūžīgs, ka uzticības mandātu var zaudēt. Bet, ņemot vērā diezgan lielo pretnostatījumu, kas bija šajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā, – visu pārējo politisko spēku līderi kategoriski iestājās par esošās varas nomaiņu un apliecināja, ka nekādā gadījumā ar esošo varu nesadarbosies –, mums tas bija kā būtisks eksāmens, uzticības balsojums esošajai politikai. Ar nelielu pārsvaru tomēr šis mandāts mums atkal ir dots.

Bet diezgan daudz vēlētāju esat zaudējuši.

Mums tagad būs nopietni jāanalizē, kāpēc, salīdzinot ar vēlēšanām pirms četriem gadiem, tagad saņemtais vēlētāju atbalsts nav tik liels. Vai tāpēc, ka mēs pa astoņiem gadiem esam apnikuši, vai tāpēc, ka pieļautas kļūdas (kaut gan zinām arī to, ka nekļūdās taču tikai tas, kurš neko nedara).

Būtiski, ka nu jums jārēķinās ar mazāku deputātu balsu pārsvaru nekā līdz šim. Kā nodrošināsiet savu pārstāvju vairākumu domes komitejās?

Tagad ir ļoti interesanta situācija – Bondars ir paziņojis, ka kategoriski nesadarbosies, arī Bordāns un nacionāļi nesadarbosies. Rīgas domē nu mums ir lielā "nesadarbotāju" komanda, kaut gan it kā visiem būtu jāstrādā rīdzinieku labā. Līdz ar to domāsim, kā nodrošināt darbu atbilstoši vairākuma gribai. Kādā veidā – to gan pagaidām nekomentēšu.

Vērojot, kuri ievēlēti no Saskaņas un Gods kalpot Rīgai saraksta, ļoti pamanāms, ka lejasdaļā noslīdējuši daudzi latviski uzvārdi. Vēlētāji plusiņus un mīnusiņus velk pēc etniskās attieksmes?

Man ir prieks, ka mums ir reāla koalīcija – no 32 mandātiem Gods kalpot Rīgai ir 11, bet Saskaņai 21 pārstāvis. Ir zināma proporcija starp abu partiju pārstāvniecību. Prieks, ka ievēlēts Ainars Baštiks, Andris Bērziņš. Ļoti žēl, ka nav ievēlēta profesore Ausma Cimdiņa, nav ticis mācītājs Jānis Šmits, toties tuvu ievēlēšanai ir Vita Jermoloviča. Līdz ar to nevaru piekrist, ka tas būtu etnisks balsojums.

Un tomēr, vai nav tā, ka šoreiz kopumā ieguvāt mazāku atbalstu, jo vairs tik lielu uzmanību neveltījāt latviešu vēlētājiem?

Pirms četriem gadiem par mums nobalsoja aptuveni 130 tūkstošu, tagad 125 tūkstoši. Tas, ka par pieciem tūkstošiem mazāk, varētu būt saistīts ar to, ka daļa vēlētāju – gan krievu, gan latviešu – aizbraukuši uz ārzemēm. Otrs – skaidrs, ka pie šīs diezgan intensīvās kampaņas, kur tika rīdīti latvieši pret krieviem, viena daļa vēlētāju varēja saminstināties. Bet, ja skatāmies balsošanas rezultātus, varam pārliecināties, ka neatbilst patiesībai visādi paziņojumi, ka no šī saraksta latvieši tikuši svītroti, – atšķirībā no tā, ko redzam citām partijām, mums visiem deputātu kandidātiem plusiņu ir vairāk nekā svītrojumu. Latvieši varbūt nav ieguvuši tik daudzus plusiņus, kā gribētos, bet nav arī izteiktāk par citiem svītroti.

Kā to nodrošinājāt? Kaut kā īpaši uzrunājāt vēlētājus nekaitēt savējiem?

Mums ir noteikums – ja kāds tiks pieķerts, ka aģitējis par citu svītrošanu savā sarakstā, viņš jau nākamajā mirklī būs izslēgts no partijas un frakcijas. Bez ilūzijām. Tu vari cīnīties par plusiem, bet nevari, aicinot svītrot savus kolēģus.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 5.jūnija, numurā!