Martā, salīdzinot ar martu pērn, mazumtirdzniecības kāpums, piemēram, apģērbu un apavu segmentā, bija 11,1%, vēsta Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Arī Valsts ieņēmumu dienests uzsver, ka mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums šā gada sākumā, salīdzinot ar apgrozījumu pērn, ir audzis.
"Patērētāji preces un pakalpojumus izvēlas, dodot priekšroku pēc iespējas zemākai cenai, viņiem ļoti patīk atlaides," Dienai situāciju raksturo Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa. PTAC patlaban pievērsis īpašu uzmanību tam, kā uzņēmēji norāda cenas, un sola rūpīgi sekot tam, lai patērētāji netiktu maldināti. "Nedrīkst noteikt nesamērīgi augstu pamatcenu un tad piemērot vienu atlaidi pēc otras. Pamatcenai jābūt patiesai. Turklāt vispirms prece jātirgo par pamatcenu. Tikai pēc tam var piemērot atlaides," atgādina PTAC direktore.
Protams, iedzīvotāji iepērkas, izmantojot atlaides, tāpēc, ka ievērojama daļa sabiedrības dzīvo uz trūkuma sliekšņa, turklāt ne mazums ir cilvēku, kuriem nav nekādu iespēju izkļūt no nabadzības. Tas, ka ne vien politiķiem un ierēdņiem, bet arī dažiem turīgiem biznesa vides pārstāvjiem pietrūkst prasmes iztēloties, kāda varētu būt dzīve pensionāram, kura vienīgie ienākumi ir 276,75 eiro mēnesī (vidējā vecuma pensija pērn 4. ceturksnī pēc CSP datiem), publiskajā retorikā atklājas bieži.
Tomēr kopumā tautsaimniecībā tendencei visu pirkt lēti ir vēl kāds ietekmējošs aspekts, kas noteikti jānošķir no iedzīvotāju centieniem atrast preces ar atlaidi, lai iekļautos ikmēneša budžetā. Šis aspekts saistīts ar bēdīgi slaveno zemākās cenas principu publiskajos iepirkumos un norāda uz to, ka ēnu ekonomiku, kas Latvijā ir tik apjomīga, ka cīņā ar to cita pēc citas pagurst kontrolējošās institūcijas, balsta arī spēcīgi iesakņojies sauklis "Visu lētāk!". Ja zemākā cena tiek panākta ar nodokļu shēmošanu, mazkvalificētu cilvēku piesaisti darbiem, kurus prot paveikt tikai kvalificēti speciālisti, un pat maksājot algas aploksnē, tad vēlme visu pārdot un nopirkt pēc iespējas lētāk kļūst par tautsaimniecību apgrūtinošu problēmu.
Risinājums panākams tikai ar sabiedrības domāšanas maiņu, attīstot analītiskas spējas atšķirt, kad izvēle par labu lētākajam ir racionāla un kad zema cena vairs nav, kā mēdz teikt, laba cena, jo saistīta ar maldināšanu un ēnu ekonomiku.