Maksātnespējas administratoriem veltīts daudz pārmetumu. Jāņem gan vērā, ka vienmēr un visur ir indivīdi, kam piemīt tendence dažādas nozares citu pēc citas pasludināt par visa ļaunuma sakni. Par laimi, ir arī cilvēki, kuri saprot, ka pārspīlēti vispārinājumi, tādi kā "maksātnespējas administratori ir alkatīgi, politiķi – manipulētāji, uzņēmēji – savtīgi, ierēdņi – kūtri, žurnālisti – pavirši, bet skolotājiem rūp galvenokārt algu kāpums ut. jpr.", neatbilst realitātei, jo ikvienā no minētajām jomām, tāpat kā jebkurā citā nozarē, mēdz būt gan apzinīgie, gan slinkie, gan erudīti profesionāļi, gan arī uz tukšu runāšanu vērsti cilvēki. Tāpēc pasludināt visus maksātnespējas administratorus par tiesiskuma un biznesa vides vājinātājiem nav objektīvs vērtējums. Tomēr ar administratoru reputāciju problēmas pastāv, un uz tām norāda arī tieslietu ministrs.
Kāda visai pieredzējusi amatpersona reiz sacīja, ka jebkādai uzraudzībai ir divi mērķi – novērst bezdarbību un apkarot negodīgumu, un, tāpat kā ikvienas struktūras vadītājs zina, kuriem darbiniekiem var uzticēties, bet kuri jāuzrauga, lai novērstu laiskumu un pat blēdības, arī ikvienas nozares uzraugošajai institūcijai jāzina, kuriem nozares dalībniekiem jāpievērš uzmanība, bet kuri spēj godīgi strādāt arī bez kontroles.
Visticamāk, daļu ar maksātnespējas administratoru reputāciju saistīto problēmu tiešām novērsīs Maksātnespējas administrācijas stiprināšana, tomēr pat ideāla uzraugošā institūcija nepasargās no visām grūtībām. Gan kļūdas, gan arī diskutabla rīcība gadās arī stingri kontrolētās nozarēs, piemēram, visumā prasmīgi strādājot banku uzraugam, Latvija piedzīvojusi vairāku banku krišanu.