Pērn Skultes ostas pārstāvji Dienai teica, ka šī osta varētu uzņemt pasažieru prāmi, ja vien kāda prāmja kompānija būtu ieinteresēta sadarbībā.
Domāju, ka pasažieru prāmju satiksme tomēr nav Skultes ostas prioritāte. Jāatceras, ka pirms prāmju kompānijas Tallink ienākšanas Rīgas ostā pat lielajai galvaspilsētas pasažieru ostai ar pasažieru pārvadājumiem gāja kā pa celmiem - prāmju satiksmes operatori ienāca un atkal pazuda, tad citi ienāca un arī pazuda. No Rīgas līča ostas ar vienu, vērienīgu pasažieru prāmja līniju, kādu Tallink nodrošina maršrutā Rīga-Stokholma, ir vairāk nekā pietiekami. Pieļauju, ka turklāt prāmju kompānijai Tallink šobrīd nav viegli konkurēt ar lēto biļešu aviokompānijām.
Skultes ostā nākotnē varētu būt interese attīstīt kravas prāmju līniju, bet pastāv spēcīga konkurence - ar kravas prāmju līnijām jau nopietni strādā Liepāja un Ventspils, turklāt Rīgas jūras līcī ziemas mēnešos navigācija ir apgrūtināta. Tāpēc, lai attīstītu kravas prāmju satiksmi Skultē, jābūt ļoti pārdomātam ostas piedāvājumam. Ostas pārvalde jau veikusi grozījumus ostas maksās, un tas varētu mudināt kravas prāmju operatorus sadarboties tieši ar Skulti, bet, kā situācija attīstīsies, to nākotnē redzēsim.
Laiku pa laikam Skultes osta tiek minēta kā viena no iespējamajām vietām, kur Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli.
Šajā jautājumā gala lēmums jāpieņem Saeimai, Ministru kabinetam, politiķiem, bet, no veselā saprāta viedokļa raugoties, tieši Skultes osta būtu vispiemērotākā vieta šādam terminālim. Latvijā ir tikai viena dabasgāzes glabātuve - Inčukalna pazemes gāzes krātuve, no kuras Skultes osta atrodas tikai apmēram 40 km attālumā. Jāņem vērā, ka investīcijas, kuras nāksies ieguldīt cauruļvadu izbūvē, ir ievērojamas. LNG termināli uzbūvējot, piemēram, Kurzemes jūras piekrastē, infrastruktūras izbūves izmaksas būtu daudz lielākas. Politiķi, balstoties uz politiskiem motīviem, jau var nolemt jebko - pat trīsreiz apkārt zemeslodei apvilkt cauruļvadu, bet no ekonomiskā viedokļa tieši Skulte būtu optimālā izvēle LNG termināļa celtniecībai.
Tomēr Latvijā vispār šāda termināļa celtniecība varēs notikt tikai tad, ja tiks pieņemti noteikumi, kas liberalizēs gāzes tirgus tādā veidā, kā tas notika elektroenerģijas tirgū, ražotāju nodalot no pārvades infrastruktūras. Protams, jāpiekrīt Latvijas gāzes pārstāvju apgalvojumiem, ka sadalīšana varētu radīt papildu izmaksas uz administrācijas rēķina. Tomēr pieļauju, ka ieguvums no lētākas gāzes varētu būt lielāks nekā administratīvo izmaksu kāpums.
Atskatoties uz gadu, kas pagājis kopš pašvaldību vēlēšanām, kāds tas bijis Saulkrastu novada iedzīvotājiem? Redzat, ka labklājība aug, vai arī palielinās sociālās palīdzības prasītāju skaits?
Labklājības līmenis iedzīvotājiem noteikti nav pasliktinājies. Daudzi varbūt cerēja uz straujāku labklājības pieaugumu, jo bija iegaumējuši, ka bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis daudzkārt apgalvoja - krīze ir pārvarēta. Pārliecība par rītdienu cilvēkiem patlaban varētu būt 2003.-2004. gada līmenī, kad viņi apzinājās, ka sliktāk kā jau piedzīvotajā krīzes periodā nebūs, bet trekno gadu optimisma arī nav. Pabalstu prasītāju skaits ir mazinājies, bezdarbs Saulkrastos turas apmēram 4% līmenī, kas uz Latvijas fona ir gaužām niecīgs.
Lielākā daļa Saulkrastu novada iedzīvotāju strādā Rīgā?
Jā, tā neapšaubāmi ir, bet uz to vērsta visa Latvijas valsts politika, arī ES politika. Ieguldījumi, kas veikti Rīgas infrastruktūrā, ir daudz vērienīgāki nekā ieguldījumi Pierīgā, līdz ar to Pierīgas novadiem un pilsētām jāuzņemas guļamrajona, skološanas vietas un atpūtas vietas funkcijas.
Nereti izskan informācija, ka pašvaldība piedāvā īpašas priekšrocības saviem iedzīvotājiem - piemēram, Rīga piedāvā, arī Sigulda. Jūsuprāt, tā ir laba prakse, vai pašvaldībām tomēr nevajadzētu šādi sacensties?
Patlaban normatīvie dokumenti šādas sacensības pieļauj, bet es gribētu nodalīt Rīgas gadījumu no Siguldas gadījuma. Rīgai kā Latvijas lielākajai pilsētai ir virkne privilēģiju. Likt ārpus Rīgas dzīvojošajiem vairāk maksāt par sabiedrisko transportu, manuprāt, nav pareizi. Siguldas gadījumā detalizēti neesmu iedziļinājies.
Plānojat ieviest privilēģijas Saulkrastu iedzīvotājiem?
Apsvērsim, bet tie nebūs radikāli lēmumi. Iespējams, varētu piemērot dažādas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, bet iepriekš jāizanalizē šāda lēmuma sekas.
Saulkrastu novadā uzbūvētas vairākas jaunas dzīvojamās ēkas, un nekustamo īpašumu nozares pārstāvji Dienai pieļāvuši, ka dzīvokļus izpirks turīgi nerezidenti. Ir vērojama tendence, ka īpašumus iegādāsies tieši nerezidenti?
Pēc tiem datiem, kas redzami pašvaldībai, ar dzīvokļu tirdzniecību vispār veicas gausi. Ir nerezidenti, kas iegādājas dzīvokļus, bet tas saistīts ar vienu projektu - dzīvojamo kompleksu Saules republika. Pārējos jaunajos projektos gan vairāk dzīvo rezidenti, bet jāsaka, ka ar kreditēšanu tagad ir, kā ir, tāpēc daudzi jaunajos projektos dzīvo uz īres līguma pamata. Manuprāt, galvenais, lai ēkas nepaliek nepabeigtā stāvoklī, lai tiek apsaimniekotas, lai teritorijas tiek uzturētas kārtībā. Tas ir pats svarīgākais, jo varēja taču notikt tā, ka Saulkrastu novadā būtu palikuši nepabeigti objekti un tas radītu tikai problēmas.
Kādu prognozējat šī gada tūrisma sezonu? Nemieri Ukrainā ietekmē tūrisma jomā strādājošos uzņēmējus?
Saulkrasti orientējas uz ārvalstu tūristiem, un visas pazīmes liecina, ka tūristi ir un būs. Tā kā Krievijas iedzīvotājiem šajā sezonā nav pieejami Ukrainas kūrorti un arī iespēja pilnvērtīgi atpūsties Krimā ir zem jautājuma zīmes, tad var gaidīt austrumu kaimiņvalstu tūristu skaita pieaugumu, jo cilvēkiem jau kaut kur galva jāizvēdina pēc kārtējā darba gada.
Nesen bijām Baltkrievijā, kur parakstījām sadarbības līgumu ar turienes pašvaldību, un Baltkrievijas pašvaldības pārstāvji pauda neizpratni par to, ka Latvijā par tūrisma attīstību atbildīgās valsts amatpersonas tik kūtri strādā Baltkrievijas virzienā, lai baltkrieviem piedāvātu atpūtu Latvijā. Tieši baltkrieviem līdz ar nemieriem Ukrainā kūrortu pieejamība ir ievērojami ierobežota, un ir skaidrs, ka baltkrievi šajā sezonā uz Ukrainu nebrauks. Tāpēc šogad varētu būt jūtams Baltkrievijas tūristu pieplūdums. Jāņem gan vērā Baltijas valstu savstarpējā konkurence - Latvijai par tūristiem no Baltkrievijas jākonkurē ar Lietuvu, kas arī ir Baltkrievijas kaimiņvalsts, turklāt - salīdzinājumā ar mūsu valsti - ir daudz pretimnākošāka ārvalstu ceļotājiem, arī viesiem no austrumu kaimiņvalstīm.
Kādiem projektiem jaunajā ES plānošanas periodā - līdz 2020. gadam - plānojat piesaistīt līdzekļus?
Patlaban vēl nav pilnīgas skaidrības par to, kādi projekti būs pieejami. Mums joprojām ir milzīga smeldze par ieguldīto laiku un iztērētajiem līdzekļiem, kas vēl iepriekšējā plānošanas periodā tika veltīti Nacionālā attīstības plāna izstrādei un lokālo attīstības programmu sagatavošanai. Pašvaldības darbinieki iztērēja ļoti daudz laika, lai sagatavotu informāciju dažādām institūcijām, bet finansējums tika piešķirts pēc citām prioritātēm. Radās jautājums, vai atbildīgie speciālisti neredz un nesaprot, ko valstij vajag, vai arī ierēdņi vispār neuzticas pašvaldībām un netic, ka pašvaldībās ir pietiekoši profesionāli speciālisti, kuri var sagatavot kvalitatīvus plānošanas dokumentus. Kas būs nākotnē, grūti pateikt, bet Pierīgai jebkurā gadījumā jārēķinās ar to, ka atkal būs citi Latvijas reģioni, kuru atbalsts būs nozīmīgāka prioritāte. Uzmanība tiks veltīta Rīgas atbalstīšanai, gan jau atkal Latgales atbalstīšanai, bet Pierīgas pašvaldībām tiks tikai tas finansējums, kas kaut kur citur paliks pāri.
Pēc jūsu teiktā sanāk, ka Pierīgas pašvaldības ir pabērna lomā?
Protams, ka tieši tā ir. Tiek radīts iespaids, ka Pierīgas pašvaldības ir pašpietiekamas.
Tomēr nav?
Nav gan. Varbūt tas populistiski skan, bet nevar noliegt, ka, jo tuvāk Rīgai, jo augstākas ir iedzīvotāju prasības pret infrastruktūru, pret vidi. Nomaļāku pašvaldību vadītāji reizēm izbrīnīti jautā: "Jums pašvaldībā tiešām iedzīvotāji to pieprasa?" Saulkrastos iedzīvotāji pieprasa no pašvaldības tādas ērtības, kādas mazai Latgales pašvaldībai neviens neprasa.
Prioritāšu maiņa, lai Pierīgas pašvaldībām virzītu vērienīgāku atbalstu, būtu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kompetence?
Jā, noteikti ministra kompetence. Iepriekš visādi bijis, ar kādreizējo ministru Edmundu Sprūdžu daudzām pašvaldībām dialogs veidojās smagi. Ar pašreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu gan mums ir ļoti laba sadarbība. Bet, kā zināms, drīzumā gaidāmas Saeimas vēlēšanas un var sekot pārmaiņas.
Pašreizējā tendence, ko gribu uzsvērt, ir tāda, ka pašvaldība aizvien vairāk paļaujas uz sevi, nevis uz valsti vai ES. Ja pašvaldībai kaut ko no valsts vai ES finansējuma izdodas piesaistīt, tad visi priecājas, ja neizdodas - iztiek. Vēl viena tendence, kas vēršas plašumā, ir tāda, ka pašvaldības vadībai ko plānot ir ļoti grūti - pēkšņi parādās iespēja, ka ātri kādam projektam var piesaistīt ES līdzfinansējumu. Grēks būtu to neizmantot, lai gan konkrētās pašvaldības prioritāte ir pavisam cita.
Pašvaldībām vajadzētu piešķirt plašākas pilnvaras?
Noteikti. Pēc būtības jau Pašvaldību harta arī nosaka plašākas pilnvaras, un gaidu, kad Latvijā pašvaldības vērsīsies pret valsti par šīs hartas neievērošanu.
Ekspresinterviju ar Grāvīti lasiet trešdienas, 9.jūlija, laikraksta Diena 3.lpp.!