Savukārt valsts ar lielāko elektromobiļu daļu starp reģistrētajiem jaunajiem auto ir Norvēģija - 23%, kurai seko Nīderlande - 9,7%, kamēr visās pārējās elektromobiļu lielvalstīs šis rādītājs labi, ja pārsniedz 1%.
Tieši Norvēģija un Nīderlande arī ir valstis, kuras kā pirmās pasaulē cer atteikties no automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecības. Tā četras nozīmīgākās Norvēģijas politiskās partijas nupat panāca vienošanos, ka šāda tirdzniecība tiks pārtraukta, sākot ar 2025. gadu, kas ir līdz šim pats tuvākais paziņotais termiņš. Analoga iniciatīva, arī kā īstenošanas laiku minot 2025. gadu, tiek apspriesta Nīderlandē, tomēr šīs valsts politiķi pagaidām nav spējuši panākt vienprātību, un tiek uzskatīts, ka tagadējais parlamenta sastāvs, visticamāk, nespēs pārvarēt domstarpības. Savukārt 2030. gadā analogu soli iecerējusi spert Indija, bet 2050. gadu kā iespējamo termiņu automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem ne tikai tirdzniecības, bet arī izmantošanas pārtraukšanai minējušas Lielbritānija, Vācija un vairākas ASV pavalstis, turklāt saraksts ar to nebeidzas.
Tiesa, automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem skaits pasaulē pārsniedz miljardu, un uz šāda fona elektromobiļi ir nemanāmi, tomēr daudzi eksperti optimistiski raugās uz to nākotnes perspektīvām. Pēc IEA aplēsēm, lai nepieļautu globālo sasilšanu vairāk par 2 ˚C, nepieciešams, lai 2030. gadā pasaulē būtu 150 miljoni elektromobiļu, un optimisti uzskata, ka nozare var arī sasniegt šo rādītāju, it īpaši, ņemot vērā prognozes, ka ap 2022. gadu bateriju cenu ievērojamas samazināšanās dēļ varētu izlīdzināties elektromobiļu un automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem cenas. Jebkurā gadījumā elektromobiļu kļūs tikai vairāk, it īpaši labklājības valstīs, kuras aktīvi cenšas samazināt apkārtējās vides piesārņošanu, kā arī valstīs, kurām trūkst savu fosilo energoresursu. Pirmās vēlas un var tos atļauties, savukārt otrās stimulē elektromobiļu izplatību ekonomiskas nepieciešamības dēļ.
Tajā pašā laikā elektromobiļi ir nūja ar diviem galiem, jo alternatīvās jeb zaļās enerģētikas industrija virzās uz priekšu daudz lēnākos tempos un tās saražotā elektrība ir nesamērīgi dārga, tādēļ elektromobiļiem nepieciešamo elektrību, visticamāk, nāksies iegūt no fosilās degvielas, un atsevišķas aplēses liecina, ka šis process videi nodara pat lielāku kaitējumu nekā gadījumā, ja pa ceļiem turpinātu braukt automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Līdz ar to vajadzētu sākt nevis ar elektromobiļiem, bet alternatīvo enerģētiku.