Fragments no intervijas:
Finanšu ministrijas pārstāvji apgalvo, ka Stradiņa slimnīcā, par ko šobrīd ir lielākais satraukums, viss esot kārtībā, jūs un ministrs sakāt - nē.
Nacionālais veselības dienests (NVD) uzrāda vienu 2013. vai 2014. gadā papildus piešķirto finanšu resursu apjomu, taču no Stradiņiem saņemtajos dokumentos skaitļi ir pilnīgi citi - no konta uz kontu aiziet, bet tur tiek izmantoti pavisam citiem mērķiem, nekā paredzēts, un pārskatos attiecīgi vairs nav saprotams, kuri tēriņi no kuriem līdzekļiem tiek apmaksāti. Jau 2013. gada zvērināta revidenta atzinumā, ko parakstīja iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Dins Šmits un valdes locekle Anda Čakša, bija teikts, ka grāmatvedības pārskats nesniedz patieso priekšstatu par situāciju. Tagad Stradiņos pieņemtā jaunā galvenā grāmatvede cenšas ieviest skaidrību, bet, lai izsekotu visiem cipariem, vajadzīgs laiks.
Esam konstatējuši, ka bilancē norādīti ap 600 tūkstošiem plānotu ieņēmumu, taču nav nekādu dokumentu par to, kas veido šos ieņēmumus. Katrai pozīcijai taču jābūt pamatojumam pretī! Ir arī tāds absurds kā zaudējumos norakstāmā neidentificētu ārzemju pacientu ārstēšana - bijis pacients, kura vārdu un uzvārdu nav spējuši noskaidrot, tāpēc nav izsniegts rēķins par saņemtajiem pakalpojumiem. Pagājušajā gadā šādu pacientu ārstēšanas izmaksas veido vairāk nekā 500 tūkstošu eiro.
Stradiņi nodarbojas ar labdarību?
Nezinu, vai tā ir labdarība! Ja nevar kādu identificēt, manuprāt, ir jāgriežas policijā, lai tā palīdz noskaidrot, kam izsniegt rēķinu neatkarīgi no tā, vai tas ir ārzemnieks vai Latvijas iedzīvotājs.
Vai šajā gadījumā nevar būt notikusi līdzekļu izkrāpšana?
Valdei ir uzdots tikt skaidrībā un šīs lietas sakārtot. Pusmiljons ir ļoti iespaidīga summa. Tāpat problēmas ar valsts galvotā kredīta izmantošanu. Zvērināta revidente jau 2013. gadā fiksējusi, ka valsts galvotais kredīts izmantots neatbilstoši mērķim un ka galvotājs var pieprasīt visu summu atpakaļ. Ja ir riski, ka būs zaudējumi, protams, jāveido uzkrājumi. Līdz šim brīdim vismaz tajās bilancēs, kas man ir iesniegtas kā operatīvās, es neesmu šādus uzkrājumus redzējusi. Nav skaidrības arī par tiem sešiem miljoniem eiro, kas bija jāiegulda celtniecībā, bet ko pazaudējaKrājbankā. Ja tāda situācija izveidojās, bija savlaicīgi jālūdz valdībai papildu nauda, lai būvniecības pirmo kārtu var pabeigt.
Valdības vadītājai šīs problēmas bija zināmas - Laimdota Straujuma vairākus mēnešus pildīja veselības ministres pienākumus. Kāpēc šāds haoss naudas lietās līdz šim tika piesegts (vai vismaz ignorēts)?
Nezinu. Visām pārējām slimnīcām, kurām ir valsts galvotie kredīti infrastruktūras sakārtošanai, naudas izlietojums ir redzams - nodaļas, ēkas, telpas saremontētas. Stradiņa slimnīcā kredīts jāatdod, bet infrastruktūrai paredzētie līdzekļi iztērēti nesaprotams kur.
Tad vēlreiz jautājums: kāpēc šis jautājums netika risināts jau pagājušajā vai aizpagājušajā vasarā?
Tas jāprasa manam priekšgājējam un arī iepriekšējai ministrei. Tas nav manas kompetences jautājums. Šobrīd strādājam pie tā, lai tiktu skaidrībā, kāda ir situācija un kas steidzami jāizdara, lai tā nepasliktinātos.
Varbūt problēmas cēlonis ir nepareizā pārvaldībā? Arī slimnīcas pārstāvji pauduši, ka vajag nodalīt būvniecību no medicīnas.
Jā, arī veselības ministrs Belēvičs ir uzsvēris, ka ārstiem un skolotājiem nevajadzētu nodarboties ar celtniecību. To pārrunāju, arī tiekoties slimnīcā ar medicīnisko personālu. Šis jautājums tiek skatīts.
Kādas vēl problēmas atklātas Stradiņos?
Pārāk liela administrācija, nesamērīgi lielas algas...
Politiķi pēdējā laikā bieži akcentē, ka labākajiem speciālistiem vajag īpašas algas!
Ja runa būtu par ārstiem, to varētu saprast. Bet tā nav. Nesamērīgi lielākas algas par visiem pārējiem ir administrācijā strādājošajiem. Turklāt algu kāpums noticis pavisam nesen - nu jau no darba aizgājušā valdes priekšsēdētāja laikā.
Piemēram?
Personāla direktora alga - 4250 eiro. Finanšu direktora alga - 4700 eiro. Administratīvā departamenta direktora alga - 3500. Tehniskā direktora alga - 4000. Ārstiem augstākās algas ir divreiz, daudziem pat četrreiz mazākas.
Kā ir, ja salīdzinām ar pārējām slimnīcām?
Austrumu slimnīcā apjoms ir divreiz lielāks, bet algas vadošajām amatpersonām - divreiz mazākas.
Taču problēmas esat atklājuši ne tikai Stradiņos?
Ir grūtības tām slimnīcām, kas paņēmušas valsts galvotos kredītus. It īpaši, ja runājam par psihoneiroloģiskajām slimnīcām, kam iespējas pelnīt ir ierobežotas.
Kāds risinājums?
Iesim uz Finanšu ministriju un valdību ar lūgumu tomēr rast papildu finansējumu. Ja valsts ir apmaksājusi izdevumus infrastruktūras sakārtošanai par sporta būvēm, dažādiem objektiem vairāku citu ministriju atbildības jomā, tad tomēr prasītos pēc vienādas attieksmes un valsts finansējuma arī ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai. Kaut vai rindas kārtībā.
Visu lielo interviju ar Veselības ministrijas valsts sekretāri lasiet pirmdienas, 16.marta, avīzē Diena!