Ārvalstu investori: Tuvāko gadu izaugsme tuvinās Latvijas iedzīvotājus ES dzīves kvalitātes standartiem

Organizācijā pauda, ka pērn Latvijas ekonomika izrāvās no lēnīgas izaugsmes fāzes un sasniedza straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā - pieaugumu par 4,5%. Iespaidīgu pieaugumu uzrādīja investīcijas - par 16%, taču šis straujais investīciju kāpums jāvērtē kā nosacīts panākums, jo 2016.gadā, vērtējot pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tās bija zemākajā līmenī pēdējo 18 gadu laikā. Tāpat norādīts, ka labvēlīgie ārējie apstākļi ļāva audzēt preču un pakalpojumu eksporta apmērus par 4,4%. Mājsaimniecību izdevumi palielinājās par 5,1%.

"Neskatoties uz labvēlīgajām tendencēm, noskaņojums sabiedrībā un uzņēmēju vidū ir atšķirīgs. Turklāt pēdējā laikā Latvija ir ierauta notikumu virpulī, kas ir metuši nopietnu ēnu uz valsts reputāciju. FICIL atzinīgi novērtē valdības iesākto reformu gaitu un sadarbību nozīmīgu jautājumu risināšanā. Vienlaikus aicinām uz vēl izlēmīgāku rīcību kritisko jautājumu risināšanā - it īpaši valsts reputācijas stiprināšanā. Un tieši efektīvu reformu īstenošana būtu iespējami labvēlīgākais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Tas veidotu stabilu pamatu ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai," atzina FICIL.

Ārvalstu investoru ieskatā Latvijā būtu jāturpina pilnveidot nodokļu sistēmu. "Valdība ir veikusi fundamentālu nodokļu sistēmas pārbūvi. FICIL uzskata, ka tā ļaus spēcināt tautsaimniecības konkurētspēju ilgtermiņā. Taču panākumi būs atkarīgi no tā, cik raiti un veiksmīgi tiks novērstas radušās nepilnības. Lai arī ir sperts solis pareizajā virzienā, darbaspēka nodokļu sloga jautājums joprojām prasa tālākus risinājumus. Turklāt izmaiņas ir audzējušas birokrātisko slogu. Nodokļu sistēmai ir jābūt caurskatāmākai un vienkāršākai. Veiksmīga nodokļu reformas turpināšana vairos arī atbalstu turpmākām reformām valsts pārvaldē," norādīja FICIL.

Padomē arī uzsvēra, ka savlaicīgi ir jāgatavojas nākamā ES fondu finansējuma periodam, kas sāksies pēc 2020.gada. "Ņemot vērā neskaidrību par ES finansējuma pieejamību un nosacījumiem pēc 2020.gada, nepieciešams savlaicīgi izstrādāt rīcības plānu, kas ļaus veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Kā rāda pieredze, tālredzīgas politikas panākums ir mazināt ekonomikas cikliskuma ietekmi. Tādēļ ļoti būtiski ir turpināt virzīties ne tikai sabalansēta budžeta virzienā, bet beidzot sākt veidot pārpalikumu, kuru būs iespējams novirzīt lejupslīdes apstākļu amortizācijai," sacīja FICIL.

Tāpat FICIL ieskatā, ir jāaudzē līdzekļu apmērs izpētei un attīstībai. Lai arī daudzās jomās pieejamais finansējums ir audzis, izpētes un attīstības jomā ir vērojama izteikta politiskā neizlēmība, tādēļ situācija turpina pasliktināties. 2015.gadā izpētei un attīstībai atvēlētie līdzekļi bija 0,63% no IKP, bet 2016.gadā tie saruka līdz 0,44% no IKP. Turklāt valdības noteiktais mērķis ir 1,5%. FICIL aicina šo mērķi izvirzīt par vienu no prioritātēm un virzīties uz nospraustā mērķa sasniegšanu.

Vienlaikus ārvalstu investoru ieskatā Latvijā ir novēroti panākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. "Lai arī tās īpatsvars sarūk, ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielākā Baltijā. Tas ir nozīmīgs izaicinājums gan veiksmīgai ekonomikas attīstībai, gan budžeta ieņēmumiem, bet ir vērojami atzīstami uzlabojumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikdienas darbā un attieksmē. Ir jāturpina iesāktā proaktīvā politika, veidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un investoru vērtējumu par valsti. Aktīvāka virzība uz e-vides un pakalpojumu attīstību un plašāku izmantošanu ir nozīmīgs instruments gan ēnu ekonomikas iegrožošanā, gan valsts iestāžu efektivitātes celšanā," norādīja FICIL.

Tāpat ārvalstu investoru vērtējumā pēc ilgstošas vilcināšanās ir jūtams progress obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas pārskatīšanā, kas ir ļāvis samazināt daudzu, jo īpašu lielo ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus un palielināt to konkurētspēju. Taču sistēmas kritiskie jautājumi joprojām nav atrisināti. Tālāki uzlabojumi ir īpaši nepieciešami, lai nodrošinātu līdzsvaru starp sistēmas ilgtspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

FICIL uzsvēra arī Administratīvās teritoriālās reformas īstenošanas svarīgumu. "Pašreizējais teritoriālais iedalījums neatbilst Latvijas tautsaimniecības ilgtspējas mērķim. Šādos apstākļos neveidojas pietiekams pamats reģionu attīstībai un bremzē labklājības uzlabošanos reģionu iedzīvotājiem. Koncentrējot administratīvos, finanšu un cilvēkresursus, uzlabosies uzņēmējdarbības iespējas, un veidosies pievilcīgāka vide investīciju piesaistei. Ekonomisko nosacījumu uzlabošanās reģionos ļaus panākt lūzumu migrācijas tendencēs," klāstīja ārvalstu investori.

Investori uzsvēra, ka migrācija ir viens no darbinieku trūkuma risinājumiem. Tāpēc ir nepieciešama izsvērta imigrācijas politika, kas ļautu sasniegt galveno mērķi - radīt pakalpojumus un preces ar augstu pievienoto vērtību. "Konsekventi jāturpina virzīt reformas izglītības sistēmā, it īpaši augstākajā izglītībā. Labvēlīga un prognozējama uzņēmējdarbības vide veicinās investīcijas un ļaus straujāk celt ražīgumu un mīkstinās darba roku trūkuma izaicinājumus," uzsvēra FICIL.

Tāpat ārvalstu investori pauda, lai pozitīvās pārmaiņas būtu straujākas, valdībai jāspēj panākt valsts reputācijas uzlabošanu caur mērķtiecīgām reformām. Mērķis veidot Latviju, kā investīcijām pievilcīgu vidi ar stabilu izaugsmes potenciālu, paliek nemainīgs.