Politiķa ieskatā, koalīcijas neprofesionāla un neracionāla darbošanās ir novedusi pie tā, ka "izpildvaras profesionāļi ir pastumti malā" un viņu viedokli neviens nejautā. "Tā vietā tiek bīdīti nemākulīgi, politiski lēmumi. Rezultātā pilsētā ir apstājušies daudzi saimnieciskie un sabiedriskie procesi, bet pašvaldības darbs pārvērties par bezgalīgu procesu bez rezultāta. Šī iemesla dēļ Rīga jau ir piedzīvojusi haosu ar stabiņiem, veloeksperimentiem un aizputinātām, slidenām ielām ziemā. Bet tagad galvaspilsēta var palikt bez kultūras un sporta pasākumiem," saka politiķis.
Burova vērtējumā, Rīgas kultūras un sporta pasākumu programma esot nopietni apdraudēta. Laikā, kad būtu jāpaziņo konkursu rezultāti un jāpiešķir finansējums tajos izvēlētajiem pasākumiem, koalīcijas deputāti vēl tikai mēģina rakstīt jaunus saistošos noteikumus un kritērijus. Februāra sākumā par šo noteikumu izstrādi joprojām notiekot diskusijas, līdz ar to kultūras un sporta nozares finansējumu varēs saņemt labākajā gadījumā vasaras sākumā.
Kā uzskata Burovs, lai mainītu kārtību un izstrādātu jaunus saistošos noteikumus, par to bija jādomā pagājušā gada vasarā. Lai sarīkotu pasākumu, ir nepieciešams laiks un finansējums, kam jābūt pieejamam savlaicīgi. Tāpat kā rīdzinieki tika atstāti bez Ziemassvētku tirdziņiem, tagad arī vasarā pilsēta var palikt bez kultūras un sporta pasākumiem, uzskata politiķis.
Kā ziņots, kultūras darbinieki nosūtījuši atklātu vēstuli vairākām amatpersonām un partijām, norādot, ka nav izsludināts nedz "Kultūras projektu finansēšanu konkurss", nedz arī "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss".
Kultūras nozares pārstāvji atzīmē - ja Rīgas dome šogad izsludinās konkursus profesionālās kultūras atbalstam, vairāki kultūras pasākumi šogad finansējumu nesaņems, tajā skaitā ikgadējie un Rīgas kultūras dzīvē nozīmīgie. Vēstules autoru ieskatā, tas apdraud ne tikai to realizāciju šajā sezonā, bet arī to turpmāku pastāvēšanu.
Vēstulē, ko parakstījusi Latvijas laikmetīgās mākslas festivālu asociācijas pārstāve Inga Brūvere, Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis Haralds Matulis un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas pārstāve Solvita Krese, skaidrots, ka mākslas festivāliem un biennālēm ir nozīmīga loma Rīgas kultūras norisēs. Tie iepazīstina Latvijas iedzīvotājus un viesus ar augstvērtīgu mākslas darbu un pasākumu klāstu, kā arī iesaista mākslas procesos plašu auditoriju.
Kultūras nozares pārstāvji atzīmēja, ka pērn Rīgas domes konkursā "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss" tika atbalstīti 32 festivāli, tajā skaitā starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", "Dzejas dienas", nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs".
Tāpat tika atbalstīts Rīgas Starptautiskais kino festivāls, nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps", festivāls "Prozas lasījumi", laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", "Rīgas Fotogrāfijas biennāle", "RIXC Mākslas un zinātnes festivāls", "Rīgas Operas festivāls", Starptautiskais Senās mūzikas festivāls, starptautiskais laikmetīgās un video mākslas festivāls "Ūdensgabali", starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot", festivāls "Komēta", Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas".
Līdz šim "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss" tika izsludināts iepriekšējā gada rudenī un konkursa iesniegumu izvērtēšana parasti ilga vairākus mēnešus. Rezultāti tika paziņoti janvārī, februārī, kas apgrūtināja pasākumu plānošanu un realizāciju īpaši tiem pasākumiem, kas norisinājās pavasarī.
Pēc vēstules autoru paustā, "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss" 2022.gadam ne tikai netika izsludināts 2021.gada rudenī, bet nav izsludināts joprojām. Turklāt nav nekādas informācijas, kad un vai vispār tas tiks izsludināts.
Savukārt Rīgas domē skaidroja, ka atbalsts kultūrai Rīgā kavējas, jo tiek izstrādāti jauni saistošie noteikumi un kritēriji finansējuma piešķiršanai, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domē.