Jaunsardzes apmācības programmā tātad ir nevis tikai fiziskās aktivitātes, bet arī lielā mērā garīgā audzināšana?
Tas ir tas, ko es vienmēr uzsveru – priekšstats, ka Jaunsardzē jaunietim mēs iedosim formu un iespiedīsim ieroci rokās, ir maldīgs. Jaunsardzes programma sastāv no trim lieliem apmācību blokiem. Protams, vislielākais ir militārā audzināšana, bet liekam uzsvaru arī uz fizisko sagatavotību, uz dzīves skolu un uz valstisku audzināšanu. Valstiskajā audzināšanā viena no tēmām – patriotisms. Tā ietvaros tātad mēs vēlamies audzināt kritisko domāšanu. Vēl šajā jomā ir valsts vēsture un lokālā vēsture, kura, manuprāt, papildina patriotismu. Dzīves skolā mēs audzinām, ko nozīmē būt līderim, ko nozīmē darbs komandā, ko nozīmē līdzsvarota personība, kā pareizi veidot dialogu un diskusiju.
Ikvienam noderīgas zināšanas un prasmes.
Tas ir tas, ko es vienmēr mēģinu pateikt vecākiem, – Jaunsardzē mēs negatavojam nākamos karavīrus, Jaunsardzē mēs vēlamies sagatavot valstij lojālus pilsoņus un iedot viņiem, manuprāt, nepieciešamās pamatiemaņas. Jo es uzskatu, ka katram ir jāmāk iekurināt ugunskuru, katram ir jāmāk atšķirt ēdamās sēnes no neēdamajām, katram ir jāmāk pareizi izvēlēties ūdens ņemšanas vietu, katram ir jāzina pieci svarīgākie Latvijas vēstures notikumi un katram galu galā ir jābūt kritiski domājošam pilsonim.
Cik liela ir jauniešu interese par to?
Visam, kas saistīts ar aizsardzību, pagaidām ir ļoti liels atbalsts, un tas ir balstīts uz Ukrainas notikumiem, kas ir mainījusi pilsoņu domāšanu arī pie mums. Tiesa, jūtams, ka šī tendence pamazām apslāpst. Tātad ir pierasts pie tā, kas notiek Ukrainā. Šobrīd Jaunsardzē ir astoņi tūkstoši trīs simti. Tik daudz nekad iepriekš nav bijis.
Visu interviju ar Jaunsardzes un informācijas centra direktoru pulkvežleitnantu Aivi Mirbahu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 14. novembra, numurā!
Julianus
reptilis
reptilis