Rajevs uzsvēra, ka pozitīvi vērtējams tas, ka NATO jaunie aizsardzības plāni paredz teritoriju aizsargāšanu jau "no pirmā centimetra", kā arī tas, ka palielināsies NATO sabiedroto klātbūtne reģionā, tostarp Kanāda un Itālija ir paziņojušas konkrētus plānus par karavīru skaitliskā sastāva palielināšanu Latvijā.
Samita lēmumi attiecībā uz Ukrainu gana daudziem radījuši vilšanās, taču neko citu īsti sagaidīt nebija iespējams, vērtēja Rajevs. Viņš atzina, ka Ukrainai pēc līdzšinējās pieredzes pret dažādām drošības garantijām var būt zināma skepse, jo tādas tikušas dotas jau iepriekš, bet no Krievijas iebrukuma nav pasargājušas.
Savukārt runājot par ASV plānu Ukrainai nodot savu kasešu munīcija, Rajevs uzsvēra, ka šāda munīcija nav nekas jauns šajā karā, jo tāda jau ir Krievijas un arī Ukrainas rīcībā un tā tikusi lietota. ASV gan esot ļoti specifiski kasešu lādiņi, kas ļoti efektīvi sevi pierādīja Līča karā, atzīmēja eksperts.
Pēc Rajeva vārdiem, uz NATO samita laiku karadarbībā aktivizējās gan ukraiņi, gan krievi. Viņš domā, ka tuvākajā laikā karadarbības aktivitātes vilnis pierims līdz nākamajam vilnim.