Vēršamies pie jums situācijā, kad Latvijas pūtēju orķestru sekmīga gatavošanās un dalība XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos (turpmāk – Dziesmu svētki) ir apdraudēta.
Uz daudzām nepieņemamām parādībām un nepilnībām jūsu uzmanība tika vērsta jau aprīlī vēstulē Par satraucošo situāciju valsts konkursa organizācijā un pūtēju orķestru nozarē, gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. Vēstulē tika norādīts uz nepilnībām Latvijas amatieru pūtēju orķestru metodiskās vadības un Dziesmu svētku sagatavošanas sistēmā, kad par svētku virsdiriģentiem netiek virzīti izcilākie diriģenti, svētku starplaikā pastāvošā virsdiriģentu institūcija ir formāla, tās lietderība apšaubāma, nozarei nav izstrādāta attīstības stratēģija, repertuāra skaņdarbi tiek iepirkti bezmērķīgi. Tas viss kopumā apdraud ne tikai gatavošanos Dziesmu svētkiem, bet arī šīs amatiermākslas nozares tālāko attīstību.
Līdz šim konstruktīva situācijas izvērtēšana ir izpalikusi. Tieši pretēji – notiek vēršanās pret vēstules autoriem un orķestriem, kā rezultātā par prettiesiskām rīcībām valsts konkursā ir iesniegta prasība tiesā. Tas ir apliecinājums ārkārtas situācijai pūtēju orķestru nozarē, kas prasa ārkārtas iejaukšanos no jūsu puses.
Mums nav pieņemams veids, kā par svētku virsdiriģentiem tiek iecelti esošie kultūrvēsturisko novadu virsdiriģenti, kuri nepilda savus pamatpienākumus, kas ir aprakstīti LNKC 23.11.2015. izdotā dokumenta “Virsdiriģentu un virsvadītāju darbības kārtība” III daļā – rīkot kopmēģinājumus, seminārus, dalībnieku atlases skates, sniegt konsultācijas, nodrošināt koprepertuāra apguvi utt.
Dziesmu svētki ir tautas tradīcija, svētki, kuros ar lielu entuziasmu piedalās tūkstoši dalībnieku, kas savā priekšā par virsdiriģentiem grib redzēt zinošas, sabiedrībā un nozarē cienītas personības, nevis administratīvi ieceltas personas.
Dziesmu svētku repertuāra pēdējā versija no LNKC tika saņemta tikai šī gada 3. oktobrī, kas ir daudz par vēlu, lai amatieru pūtēju orķestri varētu to iestudēt kvalitatīvi. Dižkoncertam izvēlētie skaņdarbi, starp kuriem daudzi iekļauti repertuārā pirmo reizi, neuzklausot visu orķestru viedokli, diezin vai spēs mainīt plaši folklorizējušos viedokli par pūtēju orķestru vietu un lomu Dziesmu svētkos.
Līdz šim nav noticis neviens Dziesmu svētku repertuāra kopmēģinājums un pagaidām ir tikai plānots periods no 2018. gada marta līdz jūnijam, kad tas varētu notikt. Tas liecina par svētku rīkotāju un virsdiriģentu nespēju plānot un organizēt Dziesmu svētku gatavošanas procesu.
Pūtēju orķestru finālskates laiks, 2. jūnijs ir ļoti nepiemērots, jo tas sakrīt ar mācību gada beigām, un liela daļa amatieru orķestru mūziķu mācās vai strādā izglītības iestādēs un tajā laikā ir jāgatavojas eksāmeniem. Līdz ar to nav iespējams apmeklēt mēģinājumus, lai pilnvērtīgi gatavotos finālskatei. Būtisks aspekts ir arī papildu transporta izdevumi, kas var radīt sarežģījumus daudziem orķestriem. Arī pūtēju orķestriem, tāpat kā koriem un dejotājiem, finālskate Dziesmu svētku laikā ir ļoti svarīgs un motivējošs pasākums un, skatoties Dziesmu svētku norises plānu, ir redzams, ka var atrast laiku un vietu, lai to noorganizētu svētku nedēļas laikā.
Lūdzam jūs nodrošināt:
- Dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģentu ievēlēšanu;
- svētku repertuāra pārskatīšanu, izslēdzot no tā pēdējā brīdī tapušās kompozīcijas, kuru kvalitatīva iestudēšana ir apdraudēta;
- pūtēju orķestru finālskates sarīkošanu Dziesmu svētku laikā.
- Dziesmu svētki ir mūsu tautas svētki. Visi svētku dalībnieki, kas to tapšanā iegulda ievērojamus laika, intelektuālos un materiālos resursus, sagaida, ka to organizācija ļaus pilnībā izbaudīt šos svētkus un tautas kopību.
Parakstījuši:
Jānis Kurpnieks
Tomass Kokamegi
Ivars Strautnieks
Ervīns Zandersons
Agris Celms
Sandors Līviņš
Andris Cepītis
Ziedonis Pūķītis
Jānis Retenais
fever
Mūziķis
pūtējs