Ekspertu diskusijā piedalījās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks, biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes loceklis un nodokļu eksperts Juris Stinka, nodokļu eksperts Dr.oec. Māris Jurušs un publicists Toms Lūsis.
Divkosīga attieksme
Pats kaitīgākais tabakas produkts ir parastās cigaretes, bet pie tām jau ir pierasts un šajā lauciņā nekas nozīmīgs vairāk netiek darīts. Savukārt elektroniskās cigaretes un beztabakas nikotīna spilventiņi ir kaut kas jauns, un tāpēc šiem produktiem šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, norāda BASE valdes loceklis un nodokļu eksperts Juris Stinka. Dažkārt tās ir diezgan bezjēdzīgas un saraustītas darbības. Arī šo jauno aizliegumu gadījumā likumdevējs ir izvēlējies iet vieglāko ceļu – lemt par legālā tirgus ierobežošanu.
Grozījumi Tabakas likumā nekādi neatrisinās nelegālā tirgus problēmu, jo cigarešu alternatīvas, tostarp, e-cigaretes, beztabakas nikotīna spilventiņi un karsējamā tabaka jau šobrīd bērniem un jauniešiem ir aizliegti produkti, ko nepilngadīgie nevar iegādāties legālajās tirdzniecības vietās. Diemžēl šis aizliegums dzīvē reāli netiek īstenots. "Vieglāk ir pieņemt jaunus aizliegumus, nevis cīnīties ar pašu problēmu – kāpēc jaunieši lieto šos produktus?", uzsver J. Stinka. Tā ir utopija domāt, ka būs iespējams izkontrolēt visus sūtījumus uz pakomātiem. "Tas ir vienkārši nereāli, būsim patiesi". Uzskatu, ka ir jāpieņem tikai tādi aizliegumi, kurus iespējams ieviest un izpildi kontrolēt, uzsver J. Stinka. Būtu jāvirzās uz sabiedrību, kura ievēro likumus, jo tie ir samērīgi un saprātīgi. Nav iespējams un nav vajadzīgs katram cilvēkam pielikt klāt uzraugu.
J. Stinka min arī piemēru no deviņdesmitajiem gadiem, kad tirgos paralēli legālajam tirgum aktīvi attīstījās nelegālā cigarešu tirdzniecība. Lai cīnītos ar melno tirgu, likumdevējs nolēma aizliegt legālo cigarešu tirdzniecību tirgos, bet tas pilnīgi nekādā veidā nemainīja nelegālā tirgus situāciju.
Pasaulē šobrīd ir novērojama ļoti atšķirīga politika attiecībā uz cigarešu alternatīvām. Ir valstis, kur līdzīgi Latvijai notiek koncentrēšanās uz dažādiem aizliegumiem, un ir valstis, kas e-cigaretes pat iesaka kā līdzekli, lai atbrīvotos no cigarešu smēķēšanas. Tā tas, piemēram, ir Lielbritānijā, kura aktīvi veic plašus pētījumus šajā nozarē. Nesaprotama attieksme ir arī pret zelējamo tabaku, ko Zviedrijā sauc par snusu. Citās eiropas Savienības valstīs aizliegtais snuss ir atļauts Zviedrijā, un cigarešu smēķētāju skaits šajā valstī ir sarucis aptuveni līdz 5%. Pētījumi parāda, ka atbilstoši ir samazinājies arī vēža saslimšanas risks.
Arī nodokļu eksperts Dr.oec. Māris Jurušs norāda, ka valstu pieejas ir dažādas, tomēr salīdzinājumā ar Latviju, citas valstis aizliegumus piemēro samērīgi ar ekonomisko izaugsmi un citiem faktoriem. Nelegālā tirgus pamatā ir naudas un pirktspējas jautājums. Parādība ir slikta un ar to jācīnās, ņemot vērā visus būtiskos faktorus. Ir bezjēdzīgi ieviest nesamērīgus un samākslotus aizliegumus, ja nav iespējams nodrošināt to izpildi un galarezultātā valstij nav arī nekādu ieguvumu. Bieži vien pieņemam aizliegumus, bet neparedzam atbilstošu finansējumu to nodrošināšanai. Tā ir divkosīga nostāja – redzam, ka ir problēma, kas jārisina, bet tā vietā tiek pieņemti jauni ierobežojumi, neanalizējot, vai tie vispār spēs atrisināt šo problēmu. Salīdzinoši varētu cīnīties pret ātruma pārkāpšanu uz ceļa, pieņemot ierobežojumus tikai elektroauto, bet nevēršoties pret dīzeļa un benzīna automašīnām.
Eiropas mēroga aizliegumu čempioni
Tradicionālo cigarešu nelegālajā tirgū šobrīd varam novērot samazinājumu, jo robežas tiek stingrāk kontrolētas. Savukārt elektronisko cigarešu nelegālais tirgus attīstās ļoti strauji, atzīst VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks. Tā ir ļoti aktuāla problēma ES līmenī ar lielu naudas plūsmu, kas tiek legalizēta caur nekustamajiem īpašumiem un automašīnām. Tāpēc ir nepieciešams vienots ES tiesiskais regulējums. Šobrīd Baltijas valstis būtībā ir pirmās, kas ievieš šāda veida legālā tirgus ierobežojumus. Pirmā bija Igaunija, pēc tam Lietuva un tagad seko Latvija. Kriminālatbildība par šo jauno nikotīna produktu nelegālu apriti likumā joprojām nav paredzēta. A. Prusaks gan norāda, ka sabiedrību ir nepieciešams arī izglītot, ka šādu likumam neatbilstošu produktu tirdzniecība turpmāk nebūs pieņemama un par to draudēs kriminālatbildība.
Dāvana nelegālajam tirgum
Žurnālists Toms Lūsis diskusijā atzina, ka šie grozījumi vairāk ir darbības imitācija, jo tie vēršas pret legālo nevis nelegālo cigarešu alternatīvu tirgu. Jauno aizliegumu galvenais cēlonis ir elektronisko cigarešu nelegālais tirgus skolās. Jaunieši oficiāli nevar iegādāties elektroniskās cigaretes, bet to ir iespējams viegli izdarīt nelegāli.
Visi saprot, ka kaut ko ir nepieciešams darīt un deputāti tā vietā, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, izdomāja jaunus legālā tirgus aizliegumus. "Legālā tirgus daļa tagad tiks nodota nelegālajiem tirgoņiem. Viņi apsveiks šos ierobežojumu", uzsver T. Lūsis, ironiski norādot, ka "grozījumiem vajadzētu aizliegt internetu, tikai tad tie varbūt varētu darboties".
Šādu aizliegumu pieņemšana apliecina to, ka parlamenta komisijās darbojas nevis kompetenti eksperti, bet politiķi, kuri nepārzina nozari un nesaprot problēmas būtību, tomēr viņus ir aizkustinājis jauniešu stāsts.
T. Lūsis uzsver, ka citu valstu piemērs mums lieliski parāda, kādas būs šo aizliegumu sekas, tostarp tā būs "nodokļu dāvana kaimiņvalstīm". Kad līdzīgā kārtā elektroniskās cigarešu aromātus aizliedza Igaunijā, tur uzplauka nelegālais tirgus un cilvēki e-cigaretes brauca iegādāties uz Latviju. Igauņi saprata, ka ir pieļāvuši kļūdu un centās to labot.
Visticamāk, šāda situācija atkārtosies arī ar beztabakas nikotīna spilventiņiem – ja tiks pieņemta pašreizējā likuma redakcija, kas Latvijā paredz noteikt nikotīna koncentrācijas griestus beztabakas nikotīna spilventiņiem 4 mg apmērā. Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijā pircēja iegādājas nikotīna spilventiņus ar vidējo nikotīna koncentrāciju 11-13 mg/g. Produktam ar 3-4 reizes zemāku nikotīna koncentrāciju faktiski nav pieprasījuma un, visticamāk, ka patērētāji to iegādāsies kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kur šāda ierobežojuma šim produktam nav.
Šobrīd cigarešu alternatīvu nelegālais tirgus Latvijā veido 20-30%, radot valstij daudzmiljonu zaudējumus neieņemto nodokļu veidā, savukārt starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā un Latvijā liecina, ka kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Latvijā veidoja 15,2 % no kopējā patēriņa veidojot zaudējumus valsts budžetā neiegūto nodokļu veidā ap 48 miljoniem eiro.