Jansons pavēstīja, ka Tiesībsarga birojā par šo ir diskutēts un, viņa ieskatā, veidot tiesībsarga institūciju par politiski augstākās ierēdniecības kvazitiesu, nebūtu pareizi. Savukārt, ja uz šo jautājumu raugās no labas pārvaldības principiem, tad tiesībsargs carētu iesaistīties.
"Jāuzsver, ka es tiešām īsti neredzu, vai tiesībsarga institūcija un tiesībsargs varētu būt efektīvākais instruments, lai panāktu rezultātu. Ja mēs skatāmies, kāds ir regulējums civildienesta attiecībās, tad patlaban ir daudzi mehānismi, kā ierēdņi var izvairīties no prettiesisku darbību veikšanas, kas neatbilst labas pārvaldības principiem," pauda Jansons.
Viņš atzīmēja, ka situācijas, kur mainoties ministram rodas vēlme nomainīt arī valsts sekretāru, ir sarežģītas, jo īpaši, ja tiek uzskatīts, ka šis valsts sekretārs ir nācis līdzi iepriekšējam ministram.
"Manuprāt, tā ir nepareiza izpratne un sāk veidoties nepareiza tradīcija, jo valsts sekretāri ir tie, kas administratīvi vada attiecīgo ministriju. Viņi ir tie, kas nodrošina institucionālo pēctecību un attiecīgo politiku ieviešanu," sacīja tiesībsargs.
Jansona ieskatā, uz šo jautājumu ir jāskatās plašāk, jo tēma ir saistīta ar politisko kultūru. Viņš norādīja, ka Ministru prezidents varētu būt tas, kurš nodrošinātu līdzsvaru un politisko neiejaukšanos augstākajā ierēdniecībā.
"Politiskajai kultūrai ir jābūt pietiekami atbildīgai, lai neiejauktos un nemēģinātu nomainīt valsts sekretārus, kuri, iespējams, bijuši lojāli citiem ministriem. Ir jāsaprot, ka civildienestā nav runa par politisko lojalitāti, bet par lojalitāti valsts pārvaldei un valstij," akcentēja tiesībsargs.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka viss aizsākās ar augstākās ierēdniecības atklāto vēstuli Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, reaģējot uz situāciju, kas izveidojās starp toreizējo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti.
Citskovskis atzīmēja, ka tajā laikā prese rakstīja, ka tā bijusi sava veida ierēdņu sacelšanās. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā nebija runa par novēroto tendenci, kur, mainoties valdībai un amatā stājoties jaunajiem ministriem, atsevišķos gadījumos tiek mainīti arī valsts sekretāri.
"Šeit bija konkrēts gadījums, kur publiski izskanēja aizdomas. Eglītis norādīja, ka tika izdarīts spiediens attiecībā uz to, kādas personas būtu ieceļamas "Latvenergo" padomē. Mēs uzrakstījām šo vēstuli, tomēr tad, kad revolūcijas putekļi nosēdās, radās jautājums, ko darīt tālāk. No valsts augstākajām amatpersonām izskanēja atbalsts, ka šādām situācijām nepieciešams tiesisks regulējums, tomēr Covid-19 pandēmija un ārkārtējā situācija šo jautājumu aizvirzīja otrajā plānā," skaidroja Valsts kancelejas direktors.
Citskovskis uzsvēra, ka tika analizēti dažādi varianti, no kuriem viens bija izveidot īpašu strīdu izskatīšanas institūciju, kur varētu darboties sabiedrības pārstāvji un citi eksperti, kas varētu šajos strīdos iedziļināties, tomēr jaunas institūcijas veidošana saistās ar zināmu institucionalizāciju.
"No tiesībsarga izskanēja viedoklis, ka šādas situācijas varētu uzticēt Ministru prezidentam, tomēr ir jāsaprot, ka var rasties gadījumi, ka strīds ir starp ierēdni un politiķi, kas varētu būt premjera partijas ministrs. Manuprāt, tas nav viegli, ja publiski jāvērtē sava partijas biedra nodarījumi. Paredzot, ka šādas situācijas varētu notikt un nemēģinot veidot jaunas strīdu izskatīšanas institūcijas, mēs nosvērāmies par labu tiesībsargam," sacīja Citskovskis.
Valsts kancelejas direktors norādīja, ka tiesībsarga atzinumi balstās uz autoritāti un tiesībsargs ar savu atzinumu varētu ietekmēt viena vai otra strīda risināšanu. Tāpat tika izskatīta iespēja vērsties pie masu medijiem, tomēr Nemiro un Eglīša gadījums beidzās ne ar ko. Situācijā, kad ir konflikts starp ierēdni un politiķi, top skaidrs, ka tas ir kā boksā, kur ir atšķirīgas svara kategorijas.
Citskovskis minēja Igaunijas piemēru, kur iepriekšējās valdības iekšlietu ministrs vēlējās "aizrotēt" Valsts policijas priekšnieku. Pret šo iestājās gan sabiedrība, gan politiķi un šādā veidā izdevās amatpersonu pasargāt, tomēr tādi gadījumi ir ļoti reti.
"Tie bija apsvērumi, kādi radās Valsts kancelejai diskutējot ar ekspertiem, nonākot pie secinājuma, ka strīdus varētu izšķirt tiesībsargs. Es nedomāju, ka tās skaitliskā ziņā būtu daudzas situācijas. Tas būtu sava veida signāls, ka mums ir tāds mehānisms. Domāju, ka pāris pirmie gadījumi parādītu, kāda tad ir tā prakse, kas veidojās," norādīja VK direktors.
Pēc domnīcas "Providus" direktores Ivetas Kažokas paustā, neviens no diskusijas dalībniekiem neapšauba to, ka problēmas attiecību līmenī starp politiķiem un ierēdņiem ir bieži vien pat ļoti reālās. Līdz ar to rodas jautājums, no kurienes nāks risinājums.
"Var tikai cerēt, ka reiz būs premjers, kas ļoti labi sapratīs gan civildienesta specifiku, gan spēs disciplinēt savus ministrus, un ar runāšanu un personiskā piemēra rādīšanu šīs attiecības kaut kādā mērā izlīdzsvaros, parādot piemēru nākamajām valdībām. Tas, iespējams, ir pārāk optimistisks skatījums, kas teorētiski ir iespējams. Tā kā pagaidām nekas neliecina, ka tas varētu īstenoties, ko darīt tālāk," retoriski vaicāja Kažoka.
Viņa aicināja paraudzīties uz funkcijām, kādas pilda ombuda tipa iestādes, kas ne vienmēr ir saistītas tikai ar cilvēktiesību jautājumiem. Kažoka atzīmēja, ka ir tādas ombuda institūcijas, kas sistēmiskā līmenī spēj strādāt ar labas pārvaldības jautājumiem. Eiropas Ombuds laiku pa laikam ķeras klāt arī sensitīviem jautājumiem Eiropas Savienības (ES) ierēdniecības institūcijā, gan arī politiska līmeņa institūcijā.
Kažoka akcentēja, ka tas nav pilnīgi nesaprotams, ka tiesībsargam uztic labas pārvaldības mediatora standartu veidotāja funkciju, jo, piemēram, Latvijas tiesībsarga modeļa viens no centrālajiem uzdevumiem ir labas pārvaldības funkcija. Domnīcas "Providus" direktore atzīmēja, ka, skatoties uz situāciju kopumā, doma uzticēties vairāk tiesībsargam gan uz standartu veidošanu attiecībā uz to, kas vispār ir laba pārvaldība, gan arī konkrētu problēmsituāciju risināšanu rekomendāciju un ieteikumu ceļā ir laba.
"Ne ar saistošiem norādījumiem. Tiesībsargam arī cilvēktiesību jomā nekādas citas funkcijas nav. Tiesībsarga spēcīgākais ierocis ir autoritāte un tieši šāds atzinums komplicētajos pārvaldes jautājumos, kur no vienas puses ir politiķi, bet no otras - ierēdņi, man šķiet, ka noderētu ne tikai, lai izšķirtu konkrētu strīdu, bet arī izveidotu vispārēju standartu," sacīja Kažoka.
LETA jau rakstīja, ka Valsts kanceleja ir izstrādājusi un izsludinājusi valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Valsts civildienesta likumā, aktualizējot jautājumu par augstāko civildienesta ierēdņu aizsardzības mehānismiem pret izrēķināšanos no politisko amatpersonu puses.
Valsts kanceleja kā risinājumu ir piedāvājusi noteikt kārtību, ka konfliktsituācijas starp augstākajiem ierēdņiem un politiskajām amatpersonām varētu vērtēt tiesībsargs kā labas pārvaldības principa īstenošanas uzraugs.