Pēc viņa teiktā, ir jāpanāk, lai Latvijā vairs nav iespējams legāli strādāt, nemaksājot minimālās sociālās iemaksas un nenodrošinot sevi pret dažādām dzīves likstām. "Ja mēs visi valstī maksātu šo nodokli, tas ieliktu vairāk naudas sistēmā," iespējamo ceļu uz mediķu atalgojumu palielināšanu skaidroja valdības vadītājs.
Papildus tiekot meklēts, kā "nedaudz pārbīdīt" valsts budžeta ieņēmumus no esošajiem nodokļiem, nozīmējot konkrētu summu veselības aprūpei.
"Šīs divas lietas kombinācijā varētu būt pietiekamas, lai būtu krietni vairāk naudas veselības aprūpes sistēmā un varētu tai skaitā atrisināt algu jautājumu, bet tur ir nepieciešama piecu politisko partiju vienošanās," klāstīja Ministru prezidents.
Jautāts, cik liela vienprātība šajā jautājumā ir koalīcijas partneriem, premjers atbildēja, ka "idejiski līdz šim visi ir teikuši "jā", bet, kā mēs visi zinām, starp idejisku "jā" un konkrētu "jā" ir vēl daudzi soļi, un es turpinu iet šiem daudzajiem soļiem cauri, mēs ar partneriem strādājam".
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdien pēc valdības sēdes paziņoja, ka neskaidrība par to, kā un kādā ātrumā atkopsies tautsaimniecība no Covid-19 radītās krīzes, neļauj ar pārliecību teikt, ka jau šogad varēs palielināt mediķu atalgojumu par 10%.
Tikmēr premjers jau iepriekš vairākkārt paudis, ka nodokļu sistēmai ir jākļūst taisnīgākai un izmaiņām tajā būtu jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā cita starpā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.