Viņš skaidroja, ka saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm gan 2024.gadā, gan 2025.gadā ir liels risks, ka budžeta deficīts var pārsniegt pieļaujamo 3% līmeni no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc tēriņi būtu jāierobežo.
Tāpat Kazāks mudināja valdību jau laikus runāt ar Eiropas Komisiju (EK), skaidrojot, ka pieaug izdevumi aizsardzībai, kas radušies ģeopolitiskās situācijas dēļ.
Kazāks arī aicināja ierobežot publiskā sektora algu pieaugumu, kas šī gada septiņos mēnešos audzis par 18%. Kazāks uzsvēra, ka tik straujš algu kāpums publiskajā sektorā "velk līdzi" arī privāto sektoru, tādējādi pasliktinot tā konkurētspēju.
"Tik straujš algu kāpums nedrīkst turpināties," uzsvēra Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents vērsa valdības uzmanību arī uz to, ka pastāv lieli riski Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīciju savlaicīgā īstenošanā. Tāpat Kazāks norādīja, ka jābūt piesardzīgiem arī ar valsts parāda audzēšanu.
Jau ziņots, ka valdība šodien uzklausa Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028.gadā.
Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2025.gadā ir negatīva - mīnus 13 miljoni eiro, bet turpmākajos gados fiskālā telpa ir pozitīva, tostarp 2026.gadā tā būs 32,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 43,5 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 1,4 miljoni eiro, teikts FM ziņojumā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā FM vērtējumā sasniegs 2,6% no IKP.
Prognozētais budžeta deficīts ir par 0,3 procentpunktiem zemāks, nekā tika prognozēts šā gada aprīļa sākumā, izstrādājot Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam, un par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas noteikts likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".
Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas būs augstāks nekā iepriekš prognozēts - 2,9% no IKP 2025.gadā, 2,7% no IKP 2026.gadā, 2,4% no IKP 2027.gadā un 2,2% no IKP 2028.gadā. FM skaidro, ka augstāku deficītu galvenokārt nosaka zemāki nodokļu ieņēmumi, kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem augot vidēji par 5% gadā, lielāki valsts speciālā budžeta izdevumi un negatīvāka ietekme no vispārējās valdības komersantu saimnieciskās un finanšu darbības nekā iepriekš prognozēts.