LETA jau ziņoja, ka sabiedriskajā transportā pasažieru skaita maksimālā ietilpība palielināta līdz 80% līdzšinējo 65% vietā, savukārt komerciālo maršrutos pārvadātājiem, kā arī valstspilsētu pārvadātājiem būs ļauts organizēt pārvadājumus, kuros uzņems pasažierus tikai ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.
To paredz valdībā otrdien atbalstītie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Ķirsis atzina, ka šādu sertifikātu pārbaudes varbūt varot ieviest reģionālajos pārvadājumos, kur nav tik daudz pasažieru. Taču Rīgā to īstenos esot ļoti sarežģīti un dārgi.
Šādas kontroles ieviešanai būtu nepieciešams pieņemt darbā vairākus simtus konduktoru, lai tie varētu pārbaudīt sertifikātu esamību un identificētu cilvēkus.
Politiķis norādīja, ka jau iepriekšējā ziemā, kad Operatīvās vadības grupas sanāksmēs par to esot runāts un izdarīti secinājumi, ka Rīgā šādu kontroli īstenot neesot iespējams.
Arī par cilvēku neielaišanu sabiedriskajā transportā nevar runāt viennozīmīgi. Pirmkārt, būtu nepieciešami pāri par 1000 policistu, lai apturētu iekāpšanu transportā pie katrām tramvaja durvīm. Turklāt, neielaižot pasažierus sabiedriskajā transportā, var izveidoties situācijas, ka, piemēram, kāds ārsts netiks uz darbu.
Ķirsis atzina, ka šie jautājumi vēl tiks pārrunāti ar valdības pārstāvjiem, taču šobrīd viņš neredzot iespēju, ko tādu īstenot Rīgā. Viņš cer, ka šīs nebūs obligātas normas, bet ieteikums, kuru pašvaldības īstenots pēc savām iespējām.
Kā iepriekš skaidroja Satiksmes ministrijā (SM), maksimālās ietilpības palielināšana saistīta ar skolnieku mācību atsākšanos klātienē no 1.septembra, kas būtiski ietekmēs pasažieru plūsmas apmērus. Savukārt, ievērojot pašreiz noteiktos ierobežojumu attiecībā uz pārvadājamo pasažieru apjomu sabiedriskajos transportlīdzekļos, SM prognozē būtisku pasažieru plūsmas pieaugumu, kas var radīt pārvadātājiem problēmas ar visu pasažieru nogādāšanu nepieciešamajā galapunktā.
"Maršruta tīklā daudzi maršruti ir pielāgoti, lai savlaicīgi nogādātu skolēnus un studentus uz mācību iestādēm, ievērojot mācību laika sākumu un beigas. Līdz ar to šādi maršruti ir pieprasīti tieši mācību laikā un to izmanto kā skolēni, tā citi pasažieri un attiecīgi tajos transportlīdzekļu piepildījums tuvojas maksimāli atļautajam," norādījusi ministrija.
Tāpat Satiksmes ministrijā atzīmēja, ka pārvadājamo skolēnu skaits būtiski nepalielina infekcijas izplatības risku, jo klātienes mācību procesā tiek pieļauti tikai izglītojamiem, kas nav inficēti.
Valdībā apstiprinātie grozījumi nosaka, ka sabiedriskā transporta pārvadātājs organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 80% no tā ietilpības, vai 85% no tā ietilpības, ja nepieciešams uzņemt pasažierus pieturvietās ārpus reģionālās nozīmes maršrutu galapunktiem.
Kā skaidroja ministrijā, sākoties jaunajam mācību gadam, sagaidāms ievērojams pasažieru plūsmas pieaugums - līdz 50% autobusu satiksmē un līdz 15% vilcienu satiksmē. Tāpēc sabiedriskā transportā noteikta papildu vēdināšana - izmantojot automātiskās ventilācijas sistēmas vai atverot lūkas un logus, katrā pieturvietā atverot visas durvis pasažieru iekāpšanas pusē, kā arī, ja laikapstākļi ir piemēroti, ik pēc 30 minūtēm pieturvietās atverot durvis uz piecām minūtēm. Lai informētu pasažierus par nepieciešamību vēdināt transportlīdzekli, pārvadātājam transportlīdzekļa salonā jāizvieto informācija par aizliegumu pašrocīgi aizvērt logus.
"Ir svarīgi nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus visiem pasažieriem, tāpēc ir jāpieņem lēmumi par risinājumiem, lai nebūtu situācijas, kad pasažieri, kam ir jādodas uz skolu vai darbu, paliktu pieturā," teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Viņš arī pauda - tā kā pasažieru plūsmas pieaugumu lielā mērā veido skolēni, tad tas būtiski nepalielina infekcijas izplatības risku, jo izglītības iestādēs mācību process klātienē notiek tikai skolēniem un studentiem, kas nav inficēti.
Vienlaikus grozījumi paredz rast iespēju valstspilsētu maršrutu tīklā, reģionālās nozīmes komerciālajos reisos un vilcienu maršrutos pārvadātājiem pārvadāt pasažierus, kuriem ir sadarbspējīgie testēšanas pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāti.
Komerciālajos maršrutos pārvadātājiem būs ļauts organizēt arī braucienus, kuros transportlīdzeklī tiek uzņemti tikai pasažieri ar sadarbspējīgu testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Līdz šim prasību par maksimālo ietilpību bija jāievēro arī komercreisu pārvadātājiem. Savukārt līdz ar grozījumiem attiecīgo prasību var neievērot, ja transportlīdzeklī tiek uzņemti tikai pasažieri ar sadarbspējīgu testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Pasažieri un transportlīdzekļa vadītājs šajos reisos varēs arī nelietot mutes un deguna aizsegus.
Pašreiz komerciālie reisi tiek veikti maršrutā Rīga-Daugavpils, taču tuvākajā laikā Autotransporta direkcija plāno ieviest komerciālos reisus arī Pierīgā.
Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem ar vilcieniem, grozījumi paredz noteikt, ka vilcienu maršrutos, kuros biļetes tiek pārdotas ar numurētām sēdvietām, pārvadātājs var organizēt pārvadājumus atsevišķos vagonos, ievērojot prasību par nepieciešamiem sertifikātiem.
Lai nodrošinātu pēc iespējas vienmērīgāku pasažieru plūsmu sabiedriskajā transportā, arī pakalpojumu pasūtītājs valstspilsētās - Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī - varēs noteikt reisus, kuros pasažierus var uzņemt tikai ar sadarbspējīgu sertifikātu, kas ietver arī negatīva Covid-19 testēšanas sertifikātu.
Noteikts, ka sabiedriskajā transportā tā vadītājs vai konduktors informēs par mutes un deguna aizsega pareizu lietošanu un atteiks pakalpojuma sniegšanu, ja persona nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā.